Ziņojumā minēts, ka lobētāju grupām ir pārmērīgi liela ietekme uz likumdošanu un lēmumiem Latvijā. Tomēr, neraugoties uz vairākiem mēģinājumiem, likums par lobēšanas regulējumu nav pieņemts un joprojām tiek meklēti piemēroti juridiskie un praktiskie risinājumi, tostarp tādi, kas ir daļa no saistībām, ko valsts ir uzņēmusies.
"No šī viedokļa to, ka Valsts kancelejas 2015.gadā pieņēma noteikumus par komunikācijas ar lobētājiem atklāšanu, kā arī citu valsts iestāžu veiktās līdzīgās darbības var uzskatīt par pozitīvu un atbalstāmu iniciatīvu un mēģinājumu padarīt šo acīmredzamo "pelēko zonu" likumdošanas procesā atklātāku," atzina GRECO.
Tajā pašā laikā Eiropas pretkorupcijas eksperti piebilda, ka ir jāievieš standarti, kas regulētu Ministru kabineta locekļu, politisko amatpersonu un "ārštata konsultatīvo darbinieku" rīcību saziņā ar trešajām personām un lobētājiem gan oficiālā, gan neoficiālā vidē.
LETA jau ziņoja, ka pērn no 11. līdz 15.decembrim Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) organizēja GRECO ekspertu uzņemšanu Latvijā. Vizītes mērķis bija novērtēt paveikto korupcijas novēršanā un profesionālās godprātības veicināšanā valdības un tiesībsargājošajās iestādēs.