LPS skaidro, ka otrdien, 29. oktobrī, EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 37. plenārsesijā Strasbūrā notika Monitoringa komitejas sēde. Savienības priekšsēdis Gints Kaminskis tajā informējis par situāciju Latvijā saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu un hartas pārkāpumiem, norādīja LPS.
Monitoringa komitejas priekšsēdētājs Lēnderts Ferbēks (Leendert Verbeek) informējis, ka, tā kā kongresa uzraudzības ziņojums par situāciju ar vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā 2018. gada martā bija pozitīvs, tad nolemts uz šībrīža situāciju reaģēt nekavējoties. Kongress sūtīs vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem ("Attīstībai/Par!") ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par vēstulē minētajām bažām. Nolemts arī rīkot kongresa delegācijas vizīti Latvijā faktu noskaidrošanai jau decembra sākumā.
Kaminskis uzsvēra, ka Eiropas vietējo pašvaldību harta, ko ir ratificējusi arī Latvija, nosaka, ka jāievēro vietējo kopienu, proti, sabiedrības, tiesības lemt arī pašiem par savas teritorijas robežām.
"Demokrātiskā valstī nevar būt diskusijas, vai iedzīvotājiem ir vai nav tiesības izteikt viedokli. Iedzīvotājiem novados un valstī kopumā ir tiesības lemt, izteikt viedokli, un šis viedoklis ir jāņem vērā. Harta arī runā par iedzīvotāju interešu nodrošināšanu, taču saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu Latvijā šobrīd tiek iets pavisam pretējs ceļš: konsultācijas ar iedzīvotājiem no ministrijas puses tika organizētas formālas, tā arī nesniedzot konkrētas atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem. Virzot jautājumus steidzamības kārtā, bieži iedzīvotāju intereses ir aizmirstas. Ar šādu attieksmi tiek pārkāpti demokrātijas pamatprincipi, uz ko vēstulē arī norāda Pašvaldību savienība,” pauda Kaminskis.
LPS norāda, ka oktobra sākumā EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prezidentam Andešam Knapem (Anders Knape) tika nosūtīta vēstule, kurā paustas bažas par "draudiem vietējai un reģionālajai demokrātijai Latvijā". Vēstulē, kas tika iekļauta kongresa biroja un Monitoringa komitejas sēžu darba kārtībā, astoņās lapās izklāstīti hartas pārkāpumi gan attiecībā uz teritoriālo reformu, gan citiem jautājumiem.
LPS atgādina, ka Latvijā kongresa pārstāvju iepriekšējā vizīte notika 2017. gada septembrī, kad, tiekoties ar LPS, pašvaldību, Saeimas, ministriju u.c. pārstāvjiem, tika skatīta un analizēta hartā iekļauto principu ievērošana Latvijā kopumā (šādas vizītes notiek reizi piecos gados). Toreiz kongresa uzraudzības ziņojums par situāciju ar vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā bija pozitīvs.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu. Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā, aicinot reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem. Pašvaldības uzskata, ka atbildīgā ministrija to aicinājumus neņem vērā un ir gatavas gan rīkot protesta akcijas, gan reformu apstrīdēt tiesā.
