Panorāma

Briti balsos par «Brexit» bez līguma

Panorāma

Panorāma

Latvijai jāvēršas pret naida noziegumiem

Eiropas Padomes komisija: Latvijai jāvēršas pret naida noziegumiem

Automātiski piešķirt pilsonību nepilsoņu bērniem, kā arī izveidot nodaļu policijā darbam ar mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Šie ir divi prioritārie ieteikumi no  Eiropas Padomes komisijas ziņojuma par Latviju. Komisija pret rasismu un neiecietību vienlaikus arī izteikusi atzinību par izpildītiem iepriekšējiem ieteikumiem. 

Latvijā studentus no Vācijas nereti pasveicina ar Hitlera sveicinu, bet sievietei no Dienvidāfrikas, kas ar bērnu brauc sabiedriskajā transportā, ārā kāpjot uzspļauj. Šīs ir situācijas, ar kādām Latvijā sastopas gan ārvalstu studenti, gan tūristi. 

Saskaņā ar Eiropas Padomes komisijas ziņojumu, astoņu gadu laikā Latvijā ir bijis viens rasistisks uzbrukums. Tas ir pretrunā ar Cilvēktiesību centra veikto aptauju pirms divarpus gadiem. Vairākums aptaujas dalībnieku bija ārvalstu studenti, kas norādīja, ka visbiežāk neiecietība izpaužas vārdiskos aizskārumos. Taču 13% ārvalstu studentu bija saskārušies ar uzbrukumiem vai to mēģinājumiem.

Mums nevajag mānīt pašiem sevi, saka Anhelita Kamenska. Viņa ir Latvijas pārstāve Eiropas Komisijā pret rasismu un neiecietību. Vienlaikus Kamenska uzsver – nupat publicētā ziņojuma tapšanā viņa nav piedalījusies. 

"Ir arī bijuši uzbrukumi, bet problēma ir tāda, ka cilvēki neziņo. Acīmredzot, ir neuzticība policijai, ka - vai nu nerisina šos jautājumus, vai nepieņem iesniegumus," stāsta Kamenska.

Viena no komisijas norādēm ziņojumā ir arī Latvijas augstāko amatpersonu publiskā pasivitāte  situācijās, kad būtu iespēja publiski nosodīt naida noziegumus. 

"Tas arī nereti dod cilvēkiem, parastiem sabiedrības locekļiem, zaļo gaismu," piebilst Kamenska.

Par komisijas ieteikumu veidot īpašu nodaļu policijā, kas strādātu ar mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, Kamenska norāda, tas ir katras valsts ziņā, kā to darīt. Iekšlietu ministrijā piekrīt, ka mazāk aizsargāto sabiedrības grupu uzticēšanās policijai ir jāvairo. Pašlaik ministrijā tiekot pētīts ziņojuma saturs. 

"Svarīgi viņu rūpīgi izpētīt, lai izdomātu, kādā veidā mēs varētu vislabāk īstenot attiecīgās rekomendācijas. Es nedomāju, ka, ja divu gadu laikā precīzi Valsts policijā netiks izveidota specializēta vienība, tad nākamajā vērtēšanas posmā mēs tiksim augsti novērtēti negatīvi," norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis.

Viņš skaidro, ka rasisms un ksenofobija ir pieaugoša aktualitāte visā Eiropā. Ārlietu ministrijā stāsta – pēc diviem gadiem ministrijai komisija būs jāiepazīstina ar progresu ieteikumu izpildē un visu iesaistīto pušu viedokli.

"Ziņojumam ir rekomendējošs raksturs, pilnīgi noteikti ir pietiekami nopietni jāizturas pret rekomendācijām, jo tas jau ir konkrēts process, kas ik pēc pieciem gadiem turpinās, un progress tiek atkal no jauna vērtēts," stāsta Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Ministrijā norāda – liela daļa ieteikumu ir politiska izšķiršanās. Arī jautājumā, kam atvēlēt resursus. Taču kopumā šis ziņojums uztverams pozitīvi un tajā labi novērtēti paveiktie darbi. Viens no tiem – atzinība par ieviestajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem, kuru apjomu ieteikts vēl palielināt. Tāpat izteikta arī atzinība par budžeta palielinājumu Tiesībsarga birojam.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti