ĪSUMĀ:
- EP eksperti ieradušies pēc LPS celtās trauksmes, ka VARAM novadu reformā ignorē Eiropas pašvaldību hartu.
- LPS norāda, ka neviens no pašvaldību priekšlikumiem netiek ņemts vērā; VARAM pārmetumus noraida.
- EP eksperti tikās ar abu pušu pārstāvjiem; secinājumus apkopos un pieņems līdz nākamā gada martam.
- EP eksperts secina: Novadu reformā Latvijā ir divi monologi – pašvaldību un ministrijas.
- EP eksperti aicina abas puses vairāk ieklausīties vienam otrā.
- Ja Latvija neņems vērā EP ieteikumus, tas var kaitēt valsts reputācijai, brīdina LU asociētā profesore.
EP eksperti Rīgā ieradušies pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) celtās trauksmes, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, ignorē Eiropas pašvaldību hartas normu. Proti – šajā dokumentā, ko Latvija ratificējusi, noteikts, ka novadu robežas drīkst grozīt tikai pēc vietvaru viedokļa uzklausīšanas.
"Neviens no pašvaldību priekšlikumiem netiek ņemts vērā. Konsultācijas ar iedzīvotājiem tikpat kā nenotiek. Finansējums pašvaldībām samazinās, iespēju aizņemties nav.
Jautājumi tiek risināti citādi, nekā tas vajadzīgs demokrātiskā sabiedrībā un valstī. Uzaicinātie eksperti runā par šiem kopīgajiem principiem. Ja ir vajadzīgs, mūsu rīcībā esošos dokumentus esam viņiem iedevuši un iedosim pilnīgi visu, kas ir vajadzīgs [viedokļa pamatošanai]," teica LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
."Mēs VARAM turpinām sadarboties ar LPS, strādājam ļoti daudzos normatīvajos aktos, un daudzos jautājumos mums izdodas panākt kompromisus.
Ir protams konceptuāli jautājumi, kur mums viedokļi atšķiras, bet tas nav nekas slikts demokrātiskā sabiedrībā," sacīja ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").
EP eksperti Latvijā trešdien tikās ar abu pušu pārstāvjiem. Savus gala secinājumus un rekomendācijas novērotāji apkopos un pieņems tikai nākamā gada martā, kad pašvaldību reforma Latvijā jau tuvosies noslēgumam. Monitoringa komitejas neatkarīgā eksperte Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore Iveta Reinholde skaidroja riskus, ja ekspertu rekomendācijas neņemtu vērā.
"Patiesībā pirmais un būtiskākais kaitējums būtu mūsu reputācijai un tēlam, un neapšaubāmi tas var atstāt tālākejošas sekas arī uz citu valstu vēlmi sadarboties ar mums, gan arī uz to, kā izdodas ieviest vienu vai otru teritoriālās sadarbības projektu. Te arī jāsaprot: ja mēs valstī ignorējam vietējās demokrātijas principus, faktiski nerunāt ar iedzīvotājiem, tad patiesībā tas ir jautājums par mūsu demokrātijas kvalitāti," sacīja Reinholde.
Tikšanās laikā trešdien EP eksperti gan aicināja abas puses vairāk ieklausīties vienam otrā.
"Kā jau es šīs tikšanās laikā teicu ministram, rodas nedaudz iespaids, ka ir divi monologi – viens, ko īsteno pašvaldības. Otrs – ko īsteno ministrijas!"
teica viens no EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas locekļiem Ksavjērs Kadorē.
Ministrs Pūce par tikšanos sacīja: "Ieteikumi vai rekomendāciju nebija. Atsevišķi no klātesošajiem pauda arī savu vērtējumu, ieskaitot arī par sajūtu, ka mūsu saruna notiek divu monologu, nevis dialoga versijā. Bija vērtējums, ka konsultāciju process viennozīmīgi ir noticis, bet jautājums, vai visi jutušies sadzirdēti. Tie ir leģitīmi jautājumi, plašākas sabiedrības iesaistei jābūt katras valdības uzdevumam. Tas, uz ko Eiropas Padomes komiteja koncentrējas, ir process, kā jānotiek demokrātiskam dialogam. Jebkurā gadījumā tie secinājumi palīdzēs visiem iesaistītajiem, plānojot un organizējot citas reformas."
Pieļaujot, ka Ministru kabinets neieklausīsies arī Eiropas ekspertu brīdinājumos, vairākas pašvaldības apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā un šim nolūkam sākušas konsultācijas ar pieredzējušiem juristiem. Tai skaitā – arī ar bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri. Viņš skaidroja – pašvaldībām būtu tiesisks pamats vērsties Satversmes tiesā tikai pēc tam, kad likums par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu tiks pieņemts Saeimā.
"Var gadīties, ka Saeima attopas un saprot, ka likuma pieņemšanas procedūra nav atbilstoša labas pārvaldības principiem un ka pārkāpta Eiropas pašvaldību harta," sacīja Kūtris.
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums šā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
LPS neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā, aicinot reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.
