Dokumentā atzīmēti vairāki pozitīvie momenti, tai skaitā centieni attīstīt nacionālo minoritāšu kultūru un starpkultūru dialogu, interneta mājaslapas krievu valodā vairākām kultūras iestādēm, kā arī fakti, ka publiskās bibliotēkas turpina glabāt ievērojamu skaitu grāmatu nacionālo minoritāšu valodās. Mediju jomā rezolūcijā īpaši atzīmēts ēters krievu valodā LTV7 un Latvijas Radio 4.
Latvija pievienojusies Eiropas Padomes konvencijai 1995.gada 1.februārī, bet ratificējusi to tikai 2005.gadā. Spēkā tā stājusies 2005.gada 1.oktobrī. Konvencija paredz regulāru nacionālo minoritāšu situācijas monitoringu dalībvalstīs. Eiropas Padome novērtē, kādā apjomā valstis izpilda uzņemtās saistības un nosauc pasākumus, kas padomes ieskatā varētu veicināt labāku šo saistību ievērošanu.
Pozitīvi raksturots fakts, ka pieprasījums pēc izglītības minoritāšu skolās nav mainījies pēdējo 10 gadu laikā – šīs skolas apmeklē vairāk nekā ceturtdaļa no visiem skolēniem.
Rezolūcijā arī pieminēti valsts pasākumi, lai mācītu latviešu valodu, un nesenie pētījumi liecina, ka to rezultātā “vairāk nekā 90% respondentu, kuriem dzimtā valoda ir krievu, atzina, ka zina latviešu valodu, un vairāk nekā puse savas zināšanas novērtējuši kā labas”, turklāt jauniešiem valodas prasmes ir vēl labākas.
Savukārt nodaļā par “problēmām, kas rada satraukumu” norādīts: minoritāšu attieksme pret latviešu valodas lietošanu lielākoties ir neitrāla vai pozitīva, un šis pozitīvais moments ir nepieciešams, bet ne pietiekams, lai veidotu saliedētāku sabiedrību, kas funkcionē kopīgajā sociolingvistiskajā telpā.
Rezolūcijā norādīts, ka mēģinājumi radīt saliedējošu pilsonisko identitāti pēdējos gados nav pavirzījušies uz priekšu, provokatīvie publisko personu paziņojumi nav saņēmuši pietiekamu varas iestāžu atbildi, kas rada vienaldzības iespaidu un negatīvi ietekmē starpnacionālo attiecību klimatu.
Rezolūcijā arī norādīts, ka personām, kuras vēlas savos identifikācijas dokumentos norādīt etnisko piederību, tā ir jāpierāda, turklāt tiem, kuri vēlas norādīt latviešu tautību, jāapliecina valsts valodas prasmes augstākajā līmenī, un pati iespēja norādīt etnisko piederību (lai arī ir brīvprātīga) riskē nonākt pretrunā ar Konvencijas garu.
Stingrākas prasības valsts valodas prasmes līmenim tiek piemērotas praktiski visām profesijām un amatiem, un tas negatīvi ietekmē iespējas ieņemt amatus publiskajā sektorā cilvēkiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, norādīts rezolūcijā. Tāpat rezolūcijā atgādināts, ka valodas prasmes kļuvušas par iemeslu pašvaldību deputātu mandātu anulēšanai, bet no 2017. gada nevalstisko organizāciju valdes locekļiem prasītas valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī, kas “rada šķēršļus pilsoniskajai līdzdalībai un asociāciju brīvībai”.
Rezolūcijā arī konstatē, ka nav mainījusies situācija ar valodas izmantošanu saziņā ar varas iestādēm, topogrāfiskajos nosaukumos un personvārdu transkripcijā latviski un izmantošanu personu dokumentos.
Tāpat rezolūcijā pieminēta romu situācija un norādīts, ka bērni skolās sastopas ar diskrimināciju, skolās aizvien nav iespējas mācīties romu valodu, un tas ne tikai vājina lingvistisko un kulturālo identitāti, bet arī veicina to, ka romu kultūru, valodu un tradīcijas uztver kā mazāk vērtīgas gan vairākums, gan paši romi. Izglītību pārtraukušo romu bērnu īpatsvars aizvien ir augsts. Lielu romu bērnu skaitu speciālās izglītības programmās var drīzāk skaidrot nevis ar medicīniskiem iemesliem, bet gan ar sociāli ekonomiskajiem faktoriem un aizspriedumiem, “šos iemeslus Latvijas varas iestādes nav pilnībā noteikušas un nav uz tiem reaģējušas”.
Kopumā, vērtējot izglītības sistēmu, komiteja norādīja, ka bažas rada plāni mazināt nacionālo minoritāšu valodā pasniegto mācību programmu apjomu no šī mācību gada līdz 20% 7.–9. klašu skolēniem, pasniedzot minoritāšu valodā tikai viņu valodu un kultūras priekšmetu. Savukārt lojalitātes prasības pedagogiem un direktoriem radot aizdomu un bažu klimatu.
Komiteja aicina Latviju:
- Veicināt sabiedrības integrāciju kā divpusēju procesu, vairojot visu sabiedrības daļu līdzdalību visās jomās, izglītībā, kultūrā un nodarbinātībā, tajā skatā publiskajā sektorā, neaprobežojoties tikai ar valodas zināšanu prasībām.
- Aktīvi veicināt nacionālo minoritāšu dalību kultūras, sabiedriskajā un ekonomiskajā jomā un sabiedriskajās aktivitātēs, īpaši tādās, kas tieši skar viņus.
- Izvērtēt valsts valodas prasmes standartus, kas regulē pieeju nodarbinātībai publiskajā sektorā – vai tās ir nepieciešamas un proporcionālās visiem amatiem, kā arī nodrošināt, ka šīs prasības vēlētiem amatiem un amatiem pilsoniskajā sabiedrībā nerada šķēršļus.
- Nodrošināt, ka tiek saglabāta pieeja izglītībai minoritāšu valodā visā valstī, ar mērķi apmierināt esošo pieprasījumu, konsultējoties ar minoritāšu pārstāvjiem un bērnu vecākiem, ņemot vērā viņu intereses un bažas.
- Darīt vairāk, lai novērstu nepilnības, ar kurām saskaras romu bērnu izglītošanas jomā, lai nodrošinātu viņiem vienlīdzīgas izglītības iespējas, novērst nepamatotu romu bērnu nosūtīšanu uz speciālajām skolām.
Tāpat komiteja apstiprināja vairākas rekomendācijas, tajā skaitā:
- pārskatīt normas, kas regulē personu dokumentu izsniegšanu, lai ievērotu tiesības uz pašidentificēšanos, nosakot etnisko piederību;
- cīnīties ar stereotipiem un aizspriedumiem politiskajā diskursā un ksenofobiju sabiedrībā;
- pārskatīt valodas kvotas masu medijos un attīstīt latviešu valodas lietošanu ar pozitīviem, nevis negatīviem stimuliem;
- pārskatīt valodas lietošanas normas saziņā ar varas iestādēm, topogrāfiskajās norādēs un personvārdu rakstībā personas dokumentos;
- likvidēt romu diskrimināciju un uzlabot viņu dzīves apstākļus.
Latvijas Ārlietu ministrija paziņojumā medijiem informēja, ka rezolūcijā ir atzinīgi novērtēts Latvijas sasniegtais sabiedrības integrācijas jomā. Vienlaikus Latvijai ir izteiktas vairākas rekomendācijas efektīvākai mazākumtautību tiesību nodrošināšanai, piemēram, mudinājums turpināt integrācijas politiku, veicināt mazākumtautībām piederīgo iesaisti sabiedrības dzīvē, strādāt, lai novērstu diskrimināciju pret romiem, uzlabot romu jauniešu izglītības iespējas.
Šiem ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs, uzsver ministrija.
Komitejas rezolūcija tiešam ir tikai rekomendējoša, Eiropas Padomes darbības pamatā ir brīvprātības un konstruktīvā dialoga principi.
Arī 2018. gada Eiropas Padomes nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas konsultatīvā komiteja, paužot viedokli par Latvijas situāciju laika periodā kopš 2013. gada, mudināja Latviju veicināt minoritāšu integrāciju sabiedrībā un palielināt viņu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, pauda satraukumu par iecerēto izglītības valodas reformu, kā arī aicināja apkarot romu diskrimināciju.
