Šogad spēkā stājies Diasporas likums. “Šobrīd gaidām to patiesības mirkli, kad redzēsim, vai likums ir kas vairāk nekā tikai vēlēšanu laikā tapuši saliedētības saukļi,” sacīja Pinto. Tas būšot redzams gan pēc valsts budžetā piešķirto līdzekļu apjoma, gan pēc citu likumu grozījumu izstrādes, lai īstenotu Diasporas likuma praktisko daļu.
Pinto minēja piemēru attiecībā uz pasta izmantošanu pašvaldību vēlēšanās: “Sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju un Tieslietu ministriju esam vienojušies, ka šis būs gandrīz pilnībā digitāls process. Turklāt, ja tas tiks sekmīgi īstenots nākamajās pašvaldību vēlēšanās attiecībā pret diasporu, tas varētu kļūt par modeli, ko izmantot uz vietas cilvēkiem, kuri pašvaldību vēlēšanu dienā ir tālu no savas pašvaldības.”
Savukārt sliktāks piemērs esot attiecībā uz diasporas pensionāru neapliekamo minimumu pensijām pēc atgriešanās Latvijā. Pašlaik likums paredz, ka attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī. Finanšu ministrija virzot grozījumus, kas paredz šādu aizsardzību attiecināt tikai uz pirmajiem pieciem gadiem pēc atgriešanās.
“Tas mūsu ieskatā būtiski samazinātu tā pasākuma jēgu, proti, nemudinātu cilvēkus atgriezties un ieguldīt Latvijā savas ārvalstu pensijas.
Līdz ar to mazinātu pienesumu, ko varētu pensionāru atgriešanās un viņu ieguldītā nauda Latvijā dot kopējai ekonomikai,” norādīja apvienības vadītāja.
Turklāt aizsargātais neapliekamais minimums pensijām esot būtisks signāls diasporas pensionāriem, ka viņi ir gaidīti savas vecumdienas pavadīt Latvijā. Tas esot būtiski arī no praktiskā viedokļa.
Šāds ierobežojums samazinot ne tikai senioru, bet arī nākamo paaudžu atgriešanās iespējas Latvijā: “Ja jaunajai paaudzei ar savu izcelsmes zemi trūkst saiknes, kas parasti ir vecvecāki, arvien samazinās iespējas, ka nākamās paaudzes būs ieguvušas dzīvo saikni ar Latviju un varētu atgriezties.”
Vēl viens būtisks jautājums, kas jāatrisina, ir papildu deklarētās dzīvesvietas ieviešana. Tas būšot stimuls ārvalstīs dzīvojošajiem paziņot valstij par reālo dzīvesvietu ārvalstis, neapgrūtinot sevi ar “neskaitāmiem administratīviem mudžekļiem”.
