ES līderu tikšanās Sibiu sākotnēji tika plānota kā jauna starta došana Eiropai pēc “Brexit”. “Brexit” tā arī nav noticis, tomēr nepieciešamība panākt kopīgu redzējumu par ES attīstības virzieniem ir aktuālāka nekā jebkad.
Rumānijas pilsētiņa Sibiu nav izvēlēta nejauši. To dibinājuši sakši, un tās agrākais nosaukums ir Hermanštate – tā simbolizē Centrāleiropas un Rietumeiropas ciešo saikni. Taču augsto viesu ierašanās Sibiu bijis pārbaudījums, jo pilsētas centrs ir teju slēgts. Briselē, kur Eiropadomes notiek regulāri, tik vērienīgi drošības pasākumi netiek veikti.
Tātad Sibiu deklarācijā līderi apņemas 10 lietas, tai skaitā to, ka ES pasaulē runās kā viena balss un būs kopā arī grūtībās. Uzsvars ir likts uz tādu vērtību nosargāšanu kā tiesiskums, demokrātija un Eiropas dzīvesveids. Tā pauž apņemšanos strādāt vienotai Eiropai, norādot, ka pirms 30 gadiem miljoniem cilvēku cīnījās par brīvību un to, lai nojauktu dzelzs priekškaru, kas desmitgadēm atdalīja Rietumus no Austrumiem. Tagad nav vietas sašķeltībai, kas kaitē kopīgajā interesēm.
Otrs tapušais dokuments ir ES nākamo piecu gadu stratēģija, kas tagad izdiskutēta un tiks apstiprināta jūnija Eiropadomē. Tajā ir uzsvars par to, kā Eiropa jāpozicionē kā globāls spēlētājs jaunā stratēģiskajā kontekstā, kurā Ķīna ir pastāvīgs konkurents un kur ASV ieslīgt protekcionismā. Tāpat Eiropa vēlas būt līderis globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām. Astoņas ES dalībvalstis ierosinājušas, ka 25% no nākamā ES budžeta atvēlami projektiem, kas saistīti ar cīņu pret klimata pārmaiņām.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) atklāj, ka Latvija atbalstītu šādu budžeta sadalījumu: “Latvijai būtu jākļūst par vienu no valstīm, kas veido šo politiku, – nevis kā valsts, kas skrien nopakaļ. Šo es gribu mainīt. [25% no budžeta cīņai pret klimata pārmaiņām] es to atbalstītu, jo to var arī ļoti plaši traktēt, kas tad īsti skaitās ieguldījums šajā jomā.”
Eiropa arī apņemas veidot ietverošāku sabiedrību – godīgākus nodokļus, reformēt patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu, aizsargāt ārējās robežas un nodrošināt patiešām funkcionējošu Šengenas zonu. Eiropas līderi cer, ka šis apsolījums pārliecinās vēlētājus Eiroparlamenta vēlēšanās balsot par tradicionālajām partijām, nevis populistiem.
Šīs apņemšanās kalpos par vadlīnijām nākamajai Eiropas komandai – parlamentam, Eiropas Komisijai, kas izveidosies pēc EP vēlēšanām.
