Eiropā turpina izplatīties Āfrikas cūku mēris; Latvija paveikusi labu darbu slimības apkarošanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Baltijas valstis sasniegušas labus rezultātus Āfrikas cūku mēra (ĀCM) ierobežošanā, bet pārējām Eiropas valstīm, kurās aizvien šī slimība turpina strauji izplatīties, šī problēma vēl jārisina. Par to eksperti sprieda starptautiskā konferencē, kas veltīta ĀCM ierobežošanai Eiropā.

ĀCM ir skaidrs apliecinājums klimata izmaiņu negatīvajai ietekmei, jo tieši to dēļ slimība spējusi pārceļot tūkstošiem kilometru no tās izcelsmes valsts Kenijas  līdz Ziemeļeiropai. Te tā izraisījusi kontinentālu pandēmiju. 

ĀCM izplatība Eiropā sāk aptvert arvien plašākas teritorijas.

Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka Latvijā meža cūku populācija samazinājusies trīs reizes kopš 2014. gada, kad Latvijā slimība tika konstatēta.  

"Līdz šim ĀCM apkarošanā Baltijas valstis un Polija paveikušas labu darbu. Es vēlētos redzēt arī progresu Eiropas kaimiņvalstīs, īpaši Ukrainā, Krievijā un Moldovā. Ja slimība netiek pienācīgi apkarota šajās vietās, tas var radīt lielus riskus vairākām Eiropas valstīm," norādīja Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis.

ES ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus mēra apkarošanai Austrumu robežas astoņās dalībvalstīs. Kopš 2013. gada ir piešķirti 36,2 miljoni eiro šiem mērķiem, un tieši pērn atbalsts pieauga par 30 %.

Lai uzlabotu sadarbību ar ES kaimiņiem, Eiropas Komisija piektdien, 2.jūnijā, konferencē noslēdza līgumu par finansiālu atbalstu diviem pilotprojektiem Ukrainā un Moldovā.

Konferences laikā noslēgts arī līgums starp ES un Moldovu un Ukrainu par finansiālu palīdzību mēra apkarošanā.

Jaunajai situācijai piemērojusies arī Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija pieņemot jaunu standartu, kas ļaus tirgot cūkgaļu arī no slimības skartajām teritorijām.

"Viena no būtiskākajām izmaiņām standartā ir tā, ka tiks ļauta droša tirdzniecība ar cūkkopības produktiem, kas nāk no slimības nebrīvajām vietām, taču no saimniecībām, kurās ir nodrošināti biodrošības pasākumi, nodalot mājdzīvniekus no mežacūkām," stāstīja Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas direktora vietnieks Žans Filips Dops.

Tikmēr Latvijā ar vasaras iestāšanos gaidāms slimības saasinājums. Kaut meža cūku skaits pēdējos gados krietni sarucis, slimības izplatības riski aizivien ir lieli. PVD sola pastiprinātas pārbaudes. 

Jau ziņots, ka Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti