Galvenais ziņu avots iedzīvotājiem gan Eiropas Savienībā kopumā, gan Latvijā (75% aptaujāto ES un 51% Latvijā) ir televīzija, it īpaši iedzīvotājiem, kas vecāki par 55 gadiem.
Nākamais iecienītākais ziņu avots – lai arī krietni mazāk populārs – ir tiešsaistes ziņu platformas (43%, Latvijā – 45%).
Trešajā vietā visā ES ir radio (39%), savukārt Latvijā – sociālo mediju platformas un blogi (41%), kas ES vidēji ir tikai ceturtais populārākais ziņu avots (26% aptaujāto).
Latvijā radio ir ceturtais iecienītākais ziņu avots – to atzīmējuši 28% aptaujāto.
Drukātie preses izdevumi gan ES vidēji, gan Latvijā ieņem piekto vietu – laikrakstus un žurnālus kā galveno ziņu avotu norāda vien katrs piektais respondents ES (21%) un tikai katrs desmitais Latvijā (9%).
Gados jaunāki respondenti kā ziņu avotus biežāk izmanto sociālo mediju platformas un blogus (46% aptaujāto 15–24 gadu vecumā salīdzinājumā ar 15% aptaujāto vecumā virs 55 gadiem).
Lai gan tradicionālajiem ziņu avotiem, it īpaši televīzijai, ir nozīmīga loma, 88% aptaujāto ar ziņām vismaz nelielā mērā iepazīstas tiešsaistē, izmantojot viedtālruni vai datoru.
Lai piekļūtu ziņām tiešsaistē, 43% respondentu izmanto ziņu avota tīmekļvietni (piemēram, laikraksta tīmekļvietni) un 31% lasa rakstus vai ierakstus, kas redzami viņu tiešsaistes sociālajos tīklos.
Piekļūt ziņām ar tiešsaistes sociālo tīklu starpniecību īpaši aktuāli ir gados jauniem cilvēkiem (43% jauniešu 15–24 gadu vecuma grupā salīdzinājumā ar 24% cilvēku vecumā virs 55 gadiem).
Maksāt par tiešsaistē pieejamām ziņām cilvēki gatavi samērā reti: 70% aptaujāto, kas iecienījuši ziņas tiešsaistē, lieto tikai bez maksas pieejamu saturu vai ziņu pakalpojumus.
Tradicionālajiem apraides un drukātajiem medijiem, tostarp to tiešsaistes platformām, iedzīvotāji uzticas vairāk nekā tiešsaistes ziņu platformām un sociālo mediju kanāliem.
49% aptaujāto tic, ka sabiedriskās TV un radio stacijas sniedz viņiem patiesas ziņas neatkarīgi no tā, vai tas būtu šo staciju ierastais apraides kanāls vai tiešsaistes platforma.
Kā otru uzticamāko avotu 39% aptaujāto atzīmējuši drukāto presi. Savukārt privātās TV un radio stacijas par uzticamiem medijiem atzinuši 27% aptaujāto.
Polija ir vienīgā valsts, kur privātās TV un radio stacijas tiek uzskatītas par visuzticamāko ziņu avotu. Vēl viena valsts, kur tradicionālie ziņu avoti ir mazāk iecienīti par citiem medijiem, ir Ungārija. Tur kā visuzticamāko ziņu avotu aptaujātie norādījuši cilvēkus, grupas vai draugus, kam viņi seko sociālajos medijos.
Mediju uzticamības aspekts atklājās arī jautājumā par to, kas cilvēkam liktu tiešsaistē atvērt kādu ziņu rakstu.
Interesants virsraksts motivētu 54% aptaujāto, tomēr 37% respondentu norāda, ka viņiem ir svarīgi, lai ziņu portāls, kurā raksts publicēts, viņiem šķistu uzticams.
Vairāk nekā ceturtā daļa aptaujāto (28%) uzskata, ka pēdējo septiņu dienu laikā viņi ir ļoti bieži vai bieži saskārušies ar dezinformāciju un viltus ziņām.
Visvairāk tam piekrīt aptaujātie Bulgārijā – šajā valstī visvairāk respondentu atbildējuši, ka pēdējo septiņu dienu laikā bieži nācies saskarties ar dezinformāciju un viltus ziņām (55% norāda, ka ar to saskārušies ļoti bieži vai bieži).
Savukārt visretāk šādu viedokli pauduši aptaujātie Nīderlandē (vien 3% norādījuši, ka ar to saskārušies ļoti bieži, un 9% – bieži). Latvijā šis rādītājs ir nedaudz virs Eiropas vidusmēra – 44%.
Lielākā daļa respondentu ir pārliecināti, ka spēj atpazīt dezinformāciju un viltus ziņas: 12% (Latvijā – 10%) jūtas ļoti pārliecināti un 52 % (Latvijā – 54%) – diezgan pārliecināti.
Jo lielāks aptaujāto vecums, jo zemāka ir viņu pārliecība par savu spēju atšķirt patiesas ziņas no viltus ziņām, un jo augstāks aptaujāto izglītības līmenis, jo viņu pārliecība ir augstāka.
Lai arī savas valsts politiskie temati iedzīvotājus interesē visvairāk (tos atzīmējuši 50% aptaujāto), teju tikpat liela interese iedzīvotājiem ir arī par Eiropas un starptautiskiem tematiem (46%) un vietējiem notikumiem (47%).
72% respondentu pēdējā laikā ir lasījuši, redzējuši vai dzirdējuši kaut ko par Eiropas Savienību presē, internetā, televīzijā vai radio. Savukārt 57% ir lasījuši, redzējuši vai dzirdējuši kaut ko par Eiropas Parlamentu.
To aptaujāto cilvēku daļa, kuri ir lasījuši ziņas par ES tematiem, svārstās no 57% Francijā līdz 90% Rumānijā. Attiecībā uz ziņām par Eiropas Parlamentu šis procents svārstās no 39% Francijā līdz 85% Maltā.
