Skaidro izteikumu
"Jā, nu šeit es vairāk gribēju norādīt uz to praksi, kas bija laikā, kad pie varas bija Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kad tiešām projektus bieži dalīja pēc tā, kura pašvaldība, ja tā var teikt, pieder konkrētam politiskam spēkam. Zinot, ka drīzumā sāksies Eiropas fondu sadale periodam no 2021. līdz 2027. gadam,
tad es gribēju uzsvērt vēlreiz un vēlreiz, ka mūsu koalīcijā šādas naudas sadales pēc partiju piederības nav pieļaujamas.
Katrs projekts jāvērtē pēc tā sociāli ekonomiskā pamatojuma un nekādā gadījumā nedrīkst skatīties pēc partiju piederības. Koalīcijas partijas pieņem galīgos lēmumus par fondu sadali, tas nav nekāds pārsteigums, tā vienmēr ir bijis, bet uzsvars vēlreiz un vēlreiz, ka tai sadalei jābūt godīgai," stāstīja Eglītis.
Eglītis arī atvainojās par saviem izteikumiem. Viņa partijas biedrs un JKP valdes priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans arī uzsvēra, ka Eglīša ierakstu cilvēki ir pārpratuši.
Tiesa, Eglīša izteikumi tviterī nav pirmā reize, kad Jaunā konservatīvā partija pauž līdzīgu retoriku. Pirms mēneša, 6. maijā, Jaunās konservatīvās partijas Ventspils nodaļas “Facebook” lapā tika publicēts ieraksts ar šādu saturu: “Kamēr pie varas ZZS jeb “Latvijai un Ventspilij”, Eiropas Savienības un citas investīcijas nevarēs ienākt Ventspilī. ZZS nav koalīcijas partija.”
Jāpiebilst gan, ka ieraksts partijas Ventspils nodaļas lapā dzēsts, tomēr JKP pašvaldību vēlēšanu kandidātes Anželikas Jurševicas “Facebook” profilā tas ir atrodams vēl aizvien. Ne Feldmans, ne Eglītis par šāda ieraksta esamību iepriekš neesot zinājuši. Abi apgalvo, ka partija ir par godīgu valsts budžeta un ES līdzekļu sadali.
Prasa demisiju
JKP pretējā frontē esošā ZZS, kā arī Latvijas Reģionu apvienība reaģēja ar politiķa demisijas pieprasījumu. Eglītis no amata nav gatavs atkāpties.
Saeimas opozīcijā esošās ZZS frakcijas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis klāstīja, ka Eiropas naudas sadali regulē arvien stingrāki kritēriji un noteikumi. Pēc viņa teiktā, Eglīša apgalvojums ir absurds.
"Eiropas Komisijā ir nulle tolerances pret šādām lietām. Ir uzraudzības komitejas, vērtēšanas, vairāku līmeņu atlases, lai šāda prakse nenotiktu. Ir visiem vienādi noteikumi un pieteikšanās. Ja viņš to pateiktu kā deputāts, tas jau būtu bezatbildīgi, bet viņš to pasaka kā ministrs, tad tas ir demisijas vērts jautājums," sacīja Valainis.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu skaidrot Eglīša izteikumus. Vēstulē savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka LPS nekad nav iedalījusi pašvaldības pēc politiskās piederības. Šādi paziņojumi rada satraukumu kontekstā ar ES finansējuma pieejamību pašvaldībām nākamajiem septiņiem gadiem.
Premjers: Nevar šķirot vietvaras
Savukārt Valsts prezidents Egils Levits pret Eglīša pausto bija iecietīgs. Viņš aicināja nesvērt katru vārdu, ko saka politiķi, jo arī viņi ir cilvēki.
Bet premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka katram ministram ir jāatbild par saviem izteikumiem. Viņš norādīja, ka par Eglīša atbilstību amatam laiks rādīs. “Nupat ministrs ir ievēlēts, jāļauj strādāt, redzēsim. Jāsaprot, ka ministrs vairs nav privātpersona ar savu personīgo viedokli, bet pārstāv valdību. Ir rūpīgi jāpārdomā savi vārdi pirms tos izsaka publiski,” skaidroja Kariņš.
Tāpat premjers akcentēja – ne šī, ne kāda cita valdība var šķirot pašvaldības pēc “savējām” vai “ne savējām”. Kariņš pauda: “Nevar šķirot vietvaras. Visas Latvijas pašvaldības ir savējās. Visi lēmumi, kas pieņemti no valdības puses, būtu ar šādu pozīciju.”
Vai gadījums ticis pārrunāts partijas iekšienē, līdz galam nav skaidrs. Pēc Feldmana teiktā, viņš šo situāciju ar Eglīti pārrunājis uzreiz pēc tam, kad tvītu pamanīja sabiedrībā.
KONTEKSTS:
Eglītis sociālajā tīklā "Twitter" bija publicējis apgalvojumu, no kura izriet, ka, neskatoties uz vēlētāju izdarīto izvēli, valsts un Eiropas fondu līdzekļi turpmāk būs pieejami tikai tām "savām" pašvaldībām, kurās pie varas ir valdības koalīcijas partijas.
Vēlāk Eglītis aizstāja šo ar citu vēstījumu, ka "būs interesanti vērot, kā pašvaldību vēlēšanu rezultāti ietekmēs gaidāmās ES fondu/Eiropas Atveseļošanās fonda naudas plūsmas".
JKP pašvaldību vēlēšanās neguva ievērojamus panākumus - 16 vietvarās iegūti viens vai divi deputātu mandāti. Vēlēšanās visvairāk novados uzvaru guvušas ZZS un Latvijas Reģionu apvienība, kas katra saņēma lielāko vēlētāju atbalstu piecās administratīvajās teritorijās. Bet kopumā ZZS ietilpstošo spēku un sadarbības partneru saraksti 5. jūnijā vairākumu ieguva 15 pašvaldībās.
