Pļava, krūmi, ceļš, aploka mala – tā izskatās vieta Eglaines pagastā, kur vairākus gadus iedzīvotāji veidoja nesankcionētu un apmēros iespaidīgu izgāztuvi. “Tie bija mājsaimniecībās radītie atkritumi – pudeles, bundžas, kurpes. Arī būvniecības atkritumi. Viss, kas rodas mājsaimniecībās,” pastāstīja Augšdaugavas novada Dabas resursu nodaļas vides pārvaldības speciāliste Guna Novika.
Par to, ka šī nesankcionētā atkritumu izgāztuve pastāvējusi vairāku gadu garumā, liecināja stāvoklis, kādā atradās izmestās mantas. “Varēja redzēt, ka šie atkritumi tika sistemātiski vesti uz šo vietu. Daļa no atkritumiem jau bija ieauguši zālē, kas liecina, kas tas nav viena gada laikā noticis. Un tie nebija vienas mājsaimniecības atkritumi, bet redzams, ka vairākas mājsaimniecības bija iesaistījušās šīs nelegālās izgāztuves radīšanā,” zināja teikt Novika.
Atkritumu daudzums šajā konkrētajā vietā bija mērāms tonnās un desmitiem kubikmetru plašos apjomos. Tāpēc par tiem tika ziņots arī Valsts vides dienestam.
“Ziņas par šo izgāztuvi mēs saņēmām maija sākumā, kad viens no vietējiem iedzīvotājiem paziņoja, ka Eglaines ciema tuvumā ir izveidojusies stihiska izgāztuve, kur, iespējams, vietējie iedzīvotāji izved savus atkritumus. Tas apjoms bija būtisks, bija konstatēti 30 kubikmetri jeb 7 tonnas sadzīves atkritumu, kas šādām vietām ir diezgan liels apjoms,” pastāstīja Vides dienesta Latgales reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Visvaldis Noviks.
Šis atkritumu apjoms un to likvidācija jau gūlās uz teritorijas apsaimniekotāju pleciem. To īsā laikā ar ieguldījumiem arī izdevās panākt.
“Izgāztuve tika konstatēta gan pašvaldības, gan fiziskas personas īpašumā. Un atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka zemes īpašniekam ir jāsakārto savs īpašums, ja atkritumu radītājs nav noskaidrots.
Šajā gadījumā neizdevās noskaidrot konkrētus atkritumu radītājus, tāpēc pašvaldība uzņēmās sakārtot īpašumā esošās zemes.
Tika piesaistīts atkritumu apsaimniekotājs un izvesti šie atkritumi. Vairāk tas bija mehanizēts darbs,” pastāstīja Gunta Novika.
7,8 tonnas tika savāktas šajā teritorijā, un ieguldīti vairāki tūkstoši eiro to nodošanai atkritumu apsaimniekotājiem. “Tie ir ievērojami finanšu līdzekļi, kuri tika ieguldīti šo atkritumu apsaimniekošanai. Līdzekļus varēja novirzīt daudz skaistākiem mērķiem – teritoriju labiekārtošanai mērķētu darbu izpildei,” piebilda pašvaldības pārstāve.
Faktiski negodprātīgie iedzīvotāji ir tie, kuru dēļ rodas šis kaitējums, un tā ir problēma. Turklāt stihiskas izgāztuves ir un rodas no jauna.
“Ir iestrādājušās tādas standarta shēmas, ka atkritumu var aizvest uz mežu, izbērt kaut kur tepat it kā vietā, kura nevienam nepieder. Un no atkritumiem atbrīvoties, neko par to nemaksājot. Tā ir galvenā sāpe un iemesli, kāpēc nemitīgi parādās arvien jaunas un jaunas situācijas un vietas, izber arvien jaunās vietās. Tā ir degradēta teritorija, kurā ne pašvaldība, ne uzņēmējs nevar neko darīt un bez lieliem ieguldījumiem arī attīstīt,” sacīja Augšdaugavas novada Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra.
Posts tiek nodarīts gan videi, gan cilvēkiem. “Šādās teritorijās, kurās izveidojas stihiskās izgāztuves, veidojas nepievilcīga vide un tiek ietekmēta lokālā ainava. Izgāztuves vietā rodas arī specifiska fauna, kurā var parādīties dažādi kaitēkļi, grauzēji, kas var pārnēsāt dažādas slimības. Un tiem zemju īpašniekiem, kura teritorijā izveidojusies šāda izgāztuve, tiek nodarīti mantiskie zaudējumi. Jo agri vai vēlu tie atkritumi būs jāizved uz poligonu,” skaidroja Visvaldis Noviks no Vides dienesta.
Tāpēc iedzīvotājus mudina slēgt līgumus par atkritumu izvešanu. Un ir apzināti tie, kas to nedara tieši Eglaines pagastā. “Tika veikts arī tāds preventīvs darbs, atkritumu apsaimniekotājiem tika pieprasīti saraksti, kuras personas ir noslēgušas līgumus. Veicot Eglaines pagasta teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju apzināšanu,
tika konstatēta 31 mājsaimniecība, kas nepiedalās pašvaldības izveidotajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
Personām tika nosūtīti brīdinājumi par nepieciešamību noslēgt līgumus ar atkritumu apsaimniekotāju. Un šobrīd atkal tiek pieprasīta informācija, vai šie iedzīvotāji līgumus ir noslēguši. Nākamais solis jau būs administratīvā procesa uzsākšana un soda piemērošana,” norādīja Guna Novika.
Ceļš uz bijušo stihisko izgāztuvi šobrīd ir nobloķēts, teritorija ierobežota. Bet vietā, kur bija radīta iespaidīgā izgāztuve Eglaines ciema tuvumā, vēl liels darbs priekšā. Tur aizvien palikuši zemē ieauguši atkritumi, kurus nāksies vākt un šķirot, un kārtot vidi, piesaistot cilvēku roku darbu.
