Rasmas kundzi LTV satiek Gaiļezerā. Pērn vasarā Rasmai atklāja ļaundabīgu audzēju uz aknas un pēc mēneša to izoperēja. Taču sāpes vēdera dobumā atgriezās.

“Pagājušā gada decembrī es uzzināju, ka man ir metastāzes aizgājušas aknās,” stāsta Rasma.

Tikai janvārī, sagaidot rindu, vēža pacientei ārstu konsīlijs nozīmēja zāles “Nexavar”. Tās ir sarkanas, apaļas tabletes, kas aknu, nieru un vairogdziedzeru vēža pacientiem var būtiski paildzināt dzīvildzi, vien izdzerot divas tabletes dienā. Rasma gaidīja mēnesi, tad interesējās Nacionālajā veselības dienestā, bet saņēma atbildi, ka vēl šis tas jāprecizē, pirms tās varēs saņemt.

“Es nezinu, ko viņi tur pierakstīja klāt. Lai viņi tur maina, ko grib, bet kaut man būtu tās zāles! Kaut kādas birokrātijas dēļ es tās nesaņemu,” saka Rasma.

Šis nav ne ārkārtējs, ne unikāls gadījums, atzīst Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Modernās un efektīvākās zāles, kas ir arī daudz dārgākas, saņemt ir sarežģītāk nekā valsts kompensētos mazāk efektīvos medikamentus.

“100% kompensācija no valsts puses šiem medikamentiem nav iespējama, jo valsts līdzekļi ir ierobežoti,” skaidro NVD pārstāve Sintija Gulbe.

Tāpēc noslēgti līgumi ar zāļu ražotājiem, kas apņemas daļu summas apmaksāt paši. Taču viņi  vēl jāpārliecina, ka dārgās zāles pacientam tiešām palīdzēs un nauda netiks iztērēta velti. Tieši šeit process kļūst garš un sarežģīts. Vidutāja lomu starp mediķiem un farmaceitiem uzņēmies NVD.

“Pacientam ir jārēķinās ar kaut kādu laiku, kamēr norit dokumentu aprite, informācijas noskaidrošana,” atzīst Gulbe.

Bet cik ilgi gaidīt zāles, ko valsts uzņēmusies nodrošināt? “Nē, laiks nekur nav noteikts, cik ilgā laikā tas ir jāizskata,” saka NVD pārstāve.

Un Rasma un citi pacienti gaida. “Gaidīšu zvanu. Staigāju visur ar mobilo. Eju tualetē, mobilais līdzi. Gaidu, kad man tas notiksies... tas brīnums un man piezvanīs,” saka Rasma.