Līdzīgu situāciju piedzīvojis arī Kuldīgas novada Ēdolē dzīvojošais Ritvars Ozols, kuram nākas paciest mežacūku patvaļu. Lai to risinātu, viņš vēlējies noslēgt sadarbību ar medniekiem, kas palīdzētu mežacūkas izskaust, taču situācija kļuvusi vēl sliktāka.
Rok, nolīdzina un rok atkal
"Man aramzemīte, lauki ir uzarti, apstrādāti un tagad man ir mežacūkas viņu pārrakušas. (..) Nolīdzināju, bet tagad viņš ir atkal vēlreiz atsāka šito. Es vairāk nevaru. Uz šito visu, kamēr es viņu esmu tā sakārtojis, es esmu iztērējis naudu 280 eiro ar zālītes sēklu, degvielai un neskaitot darbu. Es tagad nezinu, pie kā man tagad vērsties, vai varu dabūt kompensāciju vai arī nē," neizpratnē ir saimnieks.
Nespēdams nosargāt savus laukus no mežacūku postījumiem, Ritvars Ozols pirms sešiem gadiem noslēdza līgumu ar medību kolektīvu, lai tas rukšus izšautu, taču pēc mednieku iesaistīšanās situācija esot vēl vairāk pasliktinājusies.
Zemes īpašnieka pretenzijas pret medību kolektīvu ir par to, ka tika izveidota piebarotava, kā rezultātā meža cūkas nāca vēl kuplākā skaitā.
"Mednieki neko nedara. Es viņiem zvanīju, viņi man teica - par šitādu rīcību tā, kā tu te sūdzies, ka te ir graudi izbērti un barība uztaisīta, mēs lauzīsim līgumu," stāsta saimnieks, norādot, ka viņam nav tik būtisks šis līgums kā kompensācijas saņemšana.
Vaino mēģinājumā iegūt kādu labumu
Medniek gan apgalvo, ka piebarošana nav bijusi, un viņiem ir cita versija par to, kāpēc mežacūkas kā "uzburtas" uz Ozola īpašumiem.
"Viņam problēma ir tā, ka viņš savas ganības vismaz gadus 25, cik es zinu, nav pārsējis. Ganības ir normāli ir jāpārsēj ik pēc pieciem gadiem.
Tādos ilggadējos zālājos, protams, vairojas kāpuri, vairojās tārpi, vairojās kukaiņi, kas ir mežacūku gardums.
Ja viņas vienreiz ir atradušas, tad ir skaidrs, ka viņas tur atkal atgriežas," klāsta Īvandes mednieku kolektīva vadītājs Dzintars Knupke.
Tomēr zemes īpašnieks mednieku apgalvojumiem nepiekrīt. Tāpēc zemes ir vērsies ar sūdzību Valsts meža dienestā (VMD). Mednieku kolektīvs gan uzskata, ka visa konflikta pamatā esot zemes īpašnieka vēlme no noslēgtā līguma iegūt kādu taustāmu labumu – gaļas vai naudas izteiksmē.
VMD: Kāds labums – ierasta prakse
VMD gan uzsver, ka šāds – abpusēji izdevīgs darījums –, kad zemes īpašnieks ļauj savā teritorijā medīt un par to reizēm tiek arī pie mežacūkas cepeša, esot ierasta prakse starp medniekiem un zemes īpašnieku.
"Ir jāsaprot, ka mednieki izmanto īpašnieka tiesības, līdz ar to būtu ļoti labi, ja viņš saņemtu kaut kādu labumu. Tas viennozīmīgi sadarbību tikai uzlabotu," sprieda VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
VMD gan uzsver, ka, pirmām kārtām, zemes īpašniekam tomēr pašam jāgādā par to, lai pasargātu savus īpašumus no meža zvēru postījumiem, piemēram, ierīkojot elektrisko ganu.
"Ja īpašniekam nodara šie medījamie dzīvnieki bojājumus, tad viņam primāri pašam ir jāierobežo un jāveic aizsardzības pasākumi," teica Lūsis.
Zemes īpašniekam par mežacūku nodarītajiem postījumiem kompensācija netiks maksāta. Vienīgais risinājums ir zemes īpašniekam un medību kolektīvam sēsties pie viena galda un lemt, kādā kārtībā meža cūkas izšaut.
