Zināšanas ir vērtība, ko cilvēkam neviens nevar atņemt – šie izcilā jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra vārdi nu iekalti vides objektā, kas raksturo laiku, kad viņš jaunībā divus gadus, tas ir 19. gadsimta vidus, pavadījis Ēdolē.
Ceļš no idejas par pieminekļa izveidi Dzirnavu dārzā līdz tās īstenošanai bija piecus gadus ilgs.
Metu konkurss tika rīkots atkārtoti, jo pirmajā reizē neviens no piedāvājumiem ēdolniekus neuzrunāja. "Jā" vārds tika dots Artūra Bruno Štrausa darbam "Pretī gaismai".
21 gadu vecā Krišjāņa Valdemāra uzdevums Ēdolē bija strādāt pilī par rakstvedi un kārtot muižas grāmatvedību. Laiks bija ļoti sarežģīts. Apkārtnē plosījās bads, pēc gada holēra, bija sākušās zemnieku saimniecību izpirkšanas iespējas. Valdemārs saprata, ka neizglītotība un zemā pašapziņa dzen zemniekus arvien lielākā postā.
Lai arī Ēdolē viņš pavadīja tikai divus gadus, aiz sevis viņš atstājis pirmo latviešu dibināto bibliotēku, kas tika atvērta baznīcas ģērbkambarī, dibinājis laicīgo kori, bet
par viņa humora izjūtu un attapību vēsta Baltijas jūras izsmelšanas biedrība, kuras aizsegā viņš ar zemniekiem runāja par to tiesībām.
"Šis entuziasms un aizrautība, ar kuru viņš ieradās Ēdolē, nesdams gaismu, apskaidrību un zināšanas, alkas pēc grāmatu lasīšanas, spēja aizraut visu jaunatni," klāstīja Ēdoles pagasta pārvaldes vadītāja Anda Upleja.
Ikvienam bija iespēja arī vairāk izprast šo laiku, jo ēdolnieki ar nelieliem papildspēkiem aktrises un etnomuzikoloģes Zanes Jančevskas vadībā bija iestudējuši Friča Adamoviča uzrakstīto skatu spēli "Valdemārs Ēdolē". Lai arī šobrīd latviešiem ir sava valsts un viņi sabiedrībā drīkst runāt latviski, nacionālā pašapziņa joprojām ir aktuāls jautājums.
Līdzekļi Krišjāņa Valdemāra vides objekta izveidei piesaistīti no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Projekta kopējais finansējums ir nepilni 36 000 eiro.
