Ēdieni līdzņemšanai jau kļuvuši par daudzu rīdzinieku ikdienu. Tā kā pasēdēt kafejnīcās un restorānos nav iespējams, daudzi labprāt pasūta ēdienu arī uz mājām.
Tam ir arī negatīvas sekas – kā skaidroja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis, apgrozījuma kritums sabiedriskās ēdināšanas nozarē salīdzinājumā ar laiku pirms pandēmijas krities par 70%.
“Daudzi uzņēmēji ir uz tādas spēku izsīkuma robežas,” viņš sacīja.
Uzņēmēji ir gatavi darboties, uzskatot, ka valstij būtu jāsāk atpelnīt tā nauda, kas maksāta pabalstos.
Vairāku restorānu īpašnieks Māris Kreilis norādīja: “Atceroties pagājušā gada maiju, mēs izvietojām visu pagalmu, ja nemaldos ar 40 galdiņiem. Bija distances, bija žodziņi, bija puķes priekšā. Nav loģikas daudzos lēmumos, pirmkārt, un otrkārt, arī rīcībā. Mēs redzam, kas notiek šobrīd uz ielām, cilvēki stāv pie veikaliem rindās, čupās.”
Kreilis, kura pārziņā ir trīs ēdināšanas uzņēmumi Rīgā, atzina, ka divos no tiem ir pilnīga dīkstāve, bet vienā darbinieki daļēji var strādāt.
“Mēs kā nozare esam gatavi dzenāt tos cilvēkus, uzraudzīt viņus, ko mēs jau patiesībā darām. Cilvēki ir ļoti saprotoši, un ar visiem visu var sarunāt,” viņš skaidroja.
Esošā kārtība, kad ēdienu var pirkt līdzņemšanai, risina atsevišķu uzņēmumu izdzīvošanu, tomēr finansiāli tā rada arī citas negatīvas ietekmes, piemēram, vairo plastmasas kalnus. Ar akciju “NĒ plastmasai! JĀ, terasēm!” nozare cer ātrāk atgriezties terasēs.
“Lai varētu apkalpot viesus klātienē no normāliem, parastiem traukiem, nevis plastmasas kastītēm. Arī tiekoties ar Perevoščikova kungu, viņš mani nepārliecināja, ka saspiesties uz parka soliņa vai sēdēt uz ietves, vai ēst līdzpaņemto ēdienu pie elektrības kastes ir drošāk nekā dezinficētās terasēs,” atzina Jenzis.
Tāpat kā pērn arī tagad Rīgas pašvaldība nākusi pretim ēdinātājiem, atvieglojot nosacījumus āra terašu atvēršanai.
Kreilis atzīmēja: “Ja tuvākajā [laikā], nu vēlākais maija brīvdienas – ja tas neatveras, tad tas ir ļoti daudziem izšķiroši. Šobrīd jau ir atļauta kaut kāda izlidošana uz kūrortiem. Cilvēkiem parādās izvēle – tā, labi, es varu aizlidot, savu naudu neatstāju tepat uz vietas. Varbūt ļaujam šeit pat uz vietas?”
Tomēr par to, vai terases tiks atvērtas līdz maija brīvdienām, zināsim vien nākamajā nedēļā, kad par to lems valdība.
KONTEKSTS:
Covid-19 ierobežojumu dēļ cietusi ēdināšanas nozare, kas šobrīd strādāt drīkst, tikai izsniedzot ēdienu līdzņemšanai. Saskaņā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 tūkstošus cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības uzņēmumi veido 5% no Latvijas IKP. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina VID dati.
Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi. Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
