ECT noraida Lemberga sūdzību par liegumu pildīt Ventspils mēra pienākumus

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) komiteja vienbalsīgi noraidīja Aivara Lemberga  sūdzību par liegumu pildīt Ventspils mēra pienākumus.

Šo sūdzību par tiesību uz vēlēšanām iespējamu pārkāpumu  ECT komiteja izskatīja, nelūdzot Latvijas valdības viedokli, informēja Latvijas Ārlietu ministrija.

Savā 2017. gada 22. augusta sūdzībā Lembergs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, sūdzējās par liegumu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus.

Iesniedzējs apgalvoja, ka vēlētāji bija izteikuši savu gribu, ievēlot iesniedzēja partiju “Latvijai un Ventspilij” Ventspils domē, savukārt aptaujas liecināja, ka vēlētāji vēlas redzēt Lembergu mēra amatā. Tomēr Lembergam kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis - aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumu - liedza viņam atrasties šajā amatā. Iesniedzēja ieskatā tas pārkāpj Konvencijas garantētās tiesības uz vēlēšanām.

Tiesa atgādināja, ka Konvencija garantē gan tiesības vēlēt, gan kandidēt vēlēšanās, un šī Konvencijas norma attiecināma tikai uz likumdevēja vēlēšanām, un Konvencijas sistēmas institūcijas citās lietās jau ir secinājušas, ka pašvaldības nav “likumdevējs” Konvencijas izpratnē.  

Tiesa atzina, ka Latvijā pilsētu un novadu domes un to priekšsēdētāji neīsteno likumdošanas varu, tādēļ nav “likumdevēji” Konvencijas izpratnē. Tiesa secināja, ka iesniedzēja sūdzība tādēļ neietilpst Konvencijas 1. protokola 3. panta tvērumā un ir noraidāma kā nepieņemama tālākai izskatīšanai pēc būtības.

Tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

KONTEKSTS:

Šogad augustā apritēja 11  gadi, kopš Ventspils pilsētai teorētiski nav mēra  - Ventspilij domes priekšsēdētājs ir, taču jau 11 gadus viņš ir atstādināts no mēra pienākumiem. Ģenerālprokuratūra smagos finanšu noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam piemērojusi un tiesa šajā laikā saglabājusi drošības līdzekli – liegumu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus.

Lembergs regulāri (2010. gada 19. augustā, 2012. gada 7. maijā, 2014. gada 30. jūnijā, 2016. gada 16. maijā un 2017. gada 11. janvārī) iesniedza lūgumus piemērotā drošības līdzekļa pārskatīšanai un atcelšanai, tomēr visi viņa lūgumi tika noraidīti.

Kukuļņemšana sevišķi lielos apmēros, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšana, dienesta viltojums, piedalīšanās mantiskos darījumos, kuri bijuši aizliegti, kā arī ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana - tā ir tikai daļa no noziegumiem lietā, ko jau kopš 2008. gada septembra šķetina Rīgas apgabaltiesa.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti