Iesniedzējs lūdza piespriest viņam morālo kompensāciju 10 000 eiro apmērā, taču Tiesa šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 5 000 eiro.
Tiesa norādīja, ka lietā noteiktie pagaidu aizsardzības pasākumi - aizliegums izdot iesniedzēju ASV, tiek saglabāti līdz ceturtdien pasludinātā Tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim vai arī līdz brīdim, kad Tiesa pieņems citu lēmumu.
Čalovskis ECT sūdzējās par to, ka, lemjot par viņa izdošanu uz ASV, atbildīgās Latvijas iestādes nebija pienācīgi izvērtējušas iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus, kuri rastos, ja viņš tiktu izdots ASV. Viņš arī sūdzējās, ka viņa ievietošana aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā bija viņa cieņu pazemojoša un ka policisti pirms tiesas sēdes esot viņam likuši pārvilkt pāri galvai jakas kapuci.
Viņš apgalvoja, ka aizturēšanas laikā viņam netika nodrošināta juridiskā palīdzība, ka pati aizturēšana un tai sekojošā izdošanas apcietinājuma piemērošana bija nelikumīga, ka viņam un viņa aizstāvim savlaicīgi netika dota iespēja iepazīties ar izdošanas lūguma materiāliem. Visbeidzot, viņš apgalvoja, ka Latvijas tiesību akti neparedz efektīvu kontroli izdošanas apcietinājuma piemērošanas gadījumos.
Tiesa vienbalsīgi noraidīja iesniedzēja sūdzību par viņa izdošanu uz ASV, uzskatot, ka lietā nav saskatāms iespējamās cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās risks gadījumā, ja iesniedzējs tiktu izdots ASV un tur notiesāts par viņam inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem datorvidē. Tiesa atzīmēja, ka nevienā no apsūdzībām, kuras iesniedzējam izvirzīja ASV iestādes, viņam nedraudēja mūža ieslodzījums.
Tiesa gan atzina, ka, ievietojot iesniedzēju aiz metāla nožogojuma, pārkāptas viņa tiesības. Taču ECT nepieņēma iesniedzēja apgalvojumus, ka tiesas sēdes laikā policijas darbinieki viņam būtu likuši pārvilkt pāri galvai jakas kapuci, atzīmējot, ka iesniedzējam pašam bija dibināti iemesli slēpt seju.
ECT konstatēja, ka izdošanas apcietinājuma piemērošana neatbilda cilvēktiesību konvencijas prasībām. ECT Arī secināja, ka iesniedzējam nebija pieejams efektīvs kontroles mehānisms, lai lūgtu pārskatīt viņam piemērotā izdošanas apcietinājuma nepieciešamību.
Kā acīmredzami nepamatotu tiesa arī noraidīja iesniedzēja sūdzību par to, ka 2012. gada 4.decembrī viņa aizturēšana bijusi prettiesiska un ka aizturēšanas laikā un vēlāk viņam netika nodrošinātas tiesības uz juridisko palīdzību. Noraidīta arī Čalovska sūdzība par to, ka viņam un viņa advokātam netika dota iespēja savlaicīgi iepazīties ar lietas materiāliem pirms tiesas sēdes, kurā tika lemts jautājums par izdošanas apcietinājuma piemērošanu.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce, ECT palāta ir atzinusi, ka Čalovska izdošana uz ASV nav Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums. "Čalovski drīkst izdot, taču šis ECT spriedums vēl nav stājies spēkā, tādēļ ECT norāda, ka līdz dienai, tad spriedums stāsies spēkā saskaņā ar Konvencijas 44.pantu, saglabājas pagājušā gada augustā noteiktie pagaidu aizsardzības pasākumi," skaidroja Līce.
Līce uzsvēra, ka Latvija vēl spriedīs par turpmāko rīcību.
Latvijas valdība pagājušajā vasarā apmierināja ASV lūgumu izdot viņu tiesāšanai par kibernoziegumiem, bet tiesa šī lēmuma izpildi apturēja, kamēr nebūs izlemts, vai abas valstis nav pārkāpušas Čalovska cilvēktiesības.
Čalovskis iesauku “Imantas hakeris” iemantoja pēc tam, kad 2012. gada decembrī likumsargi viņu aizturēja ar asa sižeta filmas cienīgiem paņēmieniem, nolaižoties no daudzstāvu mājas jumta ar trosēm un ielaužoties dzīvoklī caur logu. ASV viņu apsūdz dalībā datorvīrusa “Gozi virus” izstrādāšanā, ar kura palīdzību no banku kontiem visā pasaulē tika izzagti miljoniem dolāru, bet pats Čalovskis savu vainu kategoriski noliedz. Kaut valdībā izcēlās strīdi, tā beigu beigās lēma viņu izdot tiesāšanai ASV, bet Čalovska advokāti vērsās ECT, kura lēmuma izpildi iesaldēja, kamēr izskata sūdzību.
Advokāti Latvijas valstij pārmeta, ka tā liegusi Čalovskim tiesības uz taisnīgu tiesu, atsakoties viņa iespējamos pārkāpumus izmeklēt Latvijā, un tā vietā vienkārši izdodot viņu amerikāņiem. Savukārt ASV pusei tika pārmests, ka tā nav sniegusi pietiekošas garantijas, ka iespējamo sodu Čalovskis varēs izciest Latvijā un ka viņš nopratināšanas laikā netiks spīdzināts.
Čalovskis Rīgas centrālcietumā pavadīja gandrīz gadu, līdz viņu atbrīvoja, jo kļuva skaidrs, ka Eiropas tiesa viņa lietu neizlems, pirms būs pagājis gads kopš aizturēšanas.
Neatkarīgi no tā, kāds būs tiesas lēmums, to trīs mēnešu laikā būs iespējams pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā. Pats Čalovskis kopš atbrīvošanas atradis darbu un pievērsies arī sociālajiem projektiem, piemēram, izstrādājis programmatūru, ar kuru ziņot atbildīgajām iestādēm par bedrēm uz ceļiem. Pirms tiesas lēmuma pasludināšanas komentārus sniegt viņš gan nevēlējās.
