EBU vadītājs: Pienācīgi finansēti sabiedriskie mediji pašlaik ir svarīgāki nekā jebkad iepriekš

Laikā, kad ir aktualizējušās diskusijas par sabiedrisko mediju finansēšanu un neatkarību, Latvijā uz dažām dienām bija ieradies Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) direktors Noels Kurens. Pēc viņa domām, neatkarīgi un pienācīgi finansēti sabiedriskie mediji, kas veic lielu ieguldījumu vietējā un Eiropas satura veidošanā, pašlaik ir svarīgāki nekā jebkad iepriekš. Ar Kurenu Latvijas Radio sarunājās gan par mediju vides izaicinājumiem, gan par to uzraudzību, gan par žurnālistu, politiķu un visas sabiedrības atbildību neatkarīgu mediju nodrošināšanā.

Intervija ar EBU direktoru Noelu KurenuUģis Lībietis

    Jūsu vizīte Latvijā notiek laikā, kad diskusijas par mediju, un īpaši sabiedrisko mediju, lomu ir sasniegušas ļoti augstu punktu. Tāpēc es gribētu jums jautāt, kāpēc, jūsuprāt, brīvi un neatkarīgi mediji ir tik nozīmīgi valstij un sabiedrībai?

    Manuprāt, sabiedriskie mediji pašlaik ir svarīgāki nekā jebkad iepriekš. Ja jūs skatāties uz sociālo mediju platformu un gigantisku kompāniju, kā piemēram, "Netflix", "Disney", "Amazon" un "Apple" straujo ienākšanu digitālajā tirgū, tad jāsecina, ka pašlaik ir īstais laiks, kad mums ir nepieciešamas spēcīgas nacionālās raidorganizācijas, kuras liek uzsvaru uz Eiropas un nacionālo saturu. Ja jūs skatāties uz saturu, ko nodrošina sabiedriskie mediji, tas ir nozīmīgs ieguldījums ziņās un pētnieciskajās programmās, un mēs to esam redzējuši gan šeit Latvijā, gan citur Eiropā. Sabiedriskie mediji nodrošina kultūras programmas, klasisko mūziku un daudzus citus produktus, kurus citi nerada.

    "Netflix" nekad neinvestēs Latvijas ziņās vai Latvijas pētnieciskajā žurnālistikā.

    Tāpēc, manuprāt, sabiedrisko mediju nākotnes saglabāšana un sabiedrisko mediju finansēšana, kas ļauj tiem investēt tehnoloģijās un sagatavoties digitālajai revolūcijai, kas jau ir notikusi, ir kritiski svarīga. Vairāk nekā jebkad iepriekš.

    Jūs jau pieminējāt finansiālo aspektu. Arī par to Latvijā ir ļoti daudz diskusiju. Cik svarīgs medijiem ir finansiālais aspekts šajos izaicinošajos laikos?

    Ir absolūti kritiski, lai sabiedriskie mediji tiktu pienācīgi finansēti. Tas ir kritiski katras valsts kultūrai. Es zinu, ka "Netflix" vēl nav plaši izpleties Latvijā, taču tas drīz to darīs. Ja ne viņi, tad kāds cits. Un tas jau notiek citur Eiropā. Tāpēc finansējums, lai radītu nacionālu saturu un investētu Eiropas saturā un Eiropas tehnoloģijās, ir kritiski svarīgs. Turklāt šim finansējumam ir jābūt neatkarīgam. Ja šis finansējums ir jāatjauno katru gadu un sabiedrisko mediju vadībai ir jāiet ar pastieptu roku katru gadu, tas ievērojami iedragā šīs organizācijas neatkarību. Neatkarība arī ir kritiski svarīga!

    Jūs tikko kā viesojāties Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Latvijā ne reizi vien ir izskanējušas šaubas par šīs institūcijas neatkarību. Kā jūs raksturotu šādas uzraudzības institūcijas lomu? Kā tai vajadzētu darboties?

    Es šajās dienās runāju ar jūsu politiķiem par jauno mediju likumu, un es īpaši uzsvēru, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šādā padomē ieceltās personas tiktu uzskatītas par pamatotām un neatkarīgām. Tas ir kritiski svarīgi, veidojot izpratni par Latvijas medijiem. Ir jāatceras, ka uzticība Latvijas sabiedriskajiem medijiem un to neatkarībai ir ļoti augsta. Ja jaunais likums un veids, kā tiek izvēlēti padomes locekļi, netiks pienācīgi izstrādāti, jūs riskējat šo uzticību zaudēt. Es īpaši runāju par nepieciešamību iecelt neatkarīgus padomes locekļus, jo jaunajai padomei  pēc likuma būs ļoti liela vara – daudz lielāka vara nekā citiem regulatoriem citās Eiropas valstīs. Es nesaku, ka tas ir slikti, taču tam ir nepieciešama absolūta neatkarības sajūta.

    Saspīlējums starp medijiem un regulatoru būs vienmēr, taču to ir iespējams mazināt, ja pārvaldība un izvēles procedūra ir skaidra un neatkarīga.

    Un tad ir par medijiem atbildīgā kultūras ministra viedoklis, ka šādā padomē būtu jādarbojas politisko partiju pārstāvjiem, piemēram, vienam liberālim un vienam konservatīvo spēku pārstāvim. Kā jūs to komentētu?

    Mans uzdevums nav komentēt iekšējās lietas. Tas ir Latvijas ziņā. Es esmu īrs, un mums nepatīk, kad mums saka, ko darīt. Mums gadu simtiem ir teikuši, kas jādara. Es to saprotu. Bet es kultūras ministram norādīju uz iespējamām ārējām briesmām, ja radīsies viedoklis par to, ka sabiedriskie mediji vairs nav neatkarīgi vai ka uzraudzības padomē ir politiski ieceltas personas. Konstruktīvajā sarunā ar jūsu politiķiem mēs arī apspriedām dažādus veidus, kā ieceļ uzraugošās personas. Dažās valstīs politiskajām partijām vai starppartiju komitejām ir kaut kāda ietekme pār mazākuma vietām. Taču tas tiek darīts tā, lai aizsargātu neatkarību. Šiem cilvēkiem nedrīkst būt politiskas piederības. Viņi ir jāizvēlas caur kaut kādu interviju procesu. Un galvenais, viņiem ir jābūt ekspertiem. To var darīt dažādos veidos, taču

    pamats ir viens – ja šāda padome tiek uzskatīta tikai par politiskiem ielikteņiem, tas apdraudēs uzticību šādai institūcijai un sabiedrisko mediju pašreizējo neatkarību.

    Tas ir mans – cilvēka no ārienes – viedoklis, bet gala lēmums ir jāpieņem Latvijai.

    Es nezinu, kāds ir jūsu viedoklis par mūsu politiķu izpratni par mediju lomu. Taču pēdējā laikā par samilzušajām problēmām arvien skaļāk runā tieši žurnālisti, tostarp no sabiedriskajiem medijiem, cenšoties vairot gan sabiedrības izpratni, gan cenšoties panākt sev labākus darba apstākļus. Kāds būtu jūsu ieteikums gan žurnālistiem, gan sabiedrībai kopumā, lai situācija tiktu uztverta nopietni?

    Manuprāt, viss ir atkarīgs no problēmām, jo tādas ir visās organizācijās. Taču atkal – kritiska ir neatkarība! Un žurnālistiem ir pirmajiem jāpierāda, ka viņi ir neatkarīgi, ka viņi savā darbā ir objektīvi. Manuprāt, plašākā līmenī cilvēkiem ir jārunā par sabiedrisko mediju neatkarību. Ja tā tiek apdraudēta, žurnālistiem pilnīgi noteikti par to ir jārunā. Sabiedrībai par to ir jārunā. Un dažās Eiropas valstīs mēs esam redzējuši pat demonstrācijas, kurās cilvēki iestājas pret valdības mēģinājumiem apdraudēt sabiedriskos medijus. Mēs redzam, ka par šo neatkarību iestājas pat konkurējošās mediju organizācijas. Šī neatkarība, kad pasauli ir pārņēmuši dažādi politiskie nemieri, ir ārkārtīgi svarīga. Neatkarība ir tā vērta, lai visi par to runātu un to aizsargātu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti