Panorāma

Vētras postījumi – milzīgi

Panorāma

Jūrmalas šosejas remonta laikā – satiksmes ierobežojumi

Saeimas darba kārtībā – ebreju kopienas īpašumi

Ebreju īpašumu restitūcijai trūkst atbalsta koalīcijā

Jau 13 gadus ebreju īpašumu restitūcijas jautājums bez īpašas virzības ticis diskutēts Saeimā. Tā dēļ demisionējuši ministri un drebinātas valdošās koalīcijas. Tagad tam sadūšojušies pieķerties arī pašreiz valdošie politiķi – pēc “Attīstībai/Par!” iniciatīvas šis jautājums atgriezās parlamenta darbakārtībā. 

Ebreju īpašumu jautājums Latvijas valdības un parlamenta gaiteņos klejo jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad Ebreju kultūras biedrībai un līdzīgām organizācijām tika atdoti vairāki nekustamie īpašumi.

2006. gadā Aigara Kalvīša valdībā tapa likumprojekts par vēl citu nekustamo īpašumu atdošanu un 32 miljonu latu kompensācijas izmaksu. Taču 8. Saeima toreiz to noraidīja bez kādām debatēm.

2008. gadā Ivara Godmaņa valdība mēģināja atgriezties pie šī jautājuma, bet, sākoties krīzei un mainoties valdībai, šis jautājums palika pusratā.

2012. gada vasarā toreizējais premjers Valdis Dombrovskis aicināja tieslietu ministru Gaidi Bērziņu veidot līdzīgu darba grupu. Ministrs iebilda, ka denacionalizācijas process Latvijā ir beidzies, bet, premjera spiedienam turpinoties, atkāpās no amata.

Par ebreju īpašumu restitūciju, viesojoties Latvijā, vairākkārt atgādinājuši arī ASV īpašie sūtņi holokausta jautājumos Duglass Deividsons un Nikolass Dīns, kā arī citas ASV un Izraēlas amatpersonas.

Lai kaut uz brīdi pieklusinātu šo jautājumu, 2016. gadā Saeima pieņēma vairākus likumus, ar kuriem Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei tika nodoti pieci nekustamie īpašumi.

Taču ar to nepietiek, tādēļ "Attīstībai/Par!" rosina izmaksāt Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fondam 40 miljonu eiro kompensāciju. Šī summa tiktu izmaksāta pa daļām 10 gadu laikā no 2021. gada līdz 2030. gadam.

Fonda padomē darbotos arī Finanšu ministrijas pārstāvis. Saņemtie līdzekļi glabātos Valsts kasē un tiktu izmantoti ebreju kultūras un sociālajiem projektiem. 

““Attīstībai/Par!” deklarējusi šādu uzstādījumu jau kopš sākta gala.

Mēs uzskatām, ka šīs ir viens no lieliem taisnīguma jautājumiem, kas Latvijas sabiedrībā prasa risinājumu,” uzsvēra “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

“Tā nav mūsu kaut kāda iegriba, tas ir jautājums, kas gadu gadiem bijis Latvijas Republikas dienaskārtībā. Tas ir jautājums, par kuru pie Latvijas augstākajām amatpersonām vēršas katrā vizītē ASV, katrā vizītē Izraēlā. Un arī no citām valstīm un starptautiskajām organizācijām tiek saņemti jautājumi, kad Latvija beidzot šo jautājumu atrisinās,” norādīja Pavļuts.  

Taču jau tagad ir skaidrs, ka šim priekšlikumam nebūs vienota koalīcijas atbalsta – pret to iebilst gan Nacionālā apvienība, gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP)  pārstāvji. Viņu argumenti – denacionalizācijas process jau pabeigts, un šis jautājums jārisina kontekstā ar citām grupām, kas arī nav atguvušas savus īpašumus.

Koalīcijas līgumā ebreju restitūcijas jautājums ierindots starp tiem, kuros valdošās partijas drīkst rīkoties atšķirīgi. Tādēļ likumprojekta autori zvejo balsis opozīcijas rindās. “Saskaņa” sliecas atbalstīt šo iniciatīvu, bet Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) noskaņota skeptiski.

“Gan no valdes puses, gan pārējām pirmorganizācijām, gan frakcijas biedriem ir pozitīvs signāls par to, ka jāatbalsta šis likumprojekts,” atzina “Saskaņas” deputāts Andrejs Klementjevs.

“Labāk mēs šo jautājumu ātrāk atrisināsim un dzīvosim tālāk, nekā visu laiku ar to ēnu dzīvosim, un katrs parlaments ar šausmām skatīsies, vai tam nevajadzēs pieņemt šo varbūt arī nepopulāro lēmumu,” piebilda Klementjevs.

Savukārt ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Armands Krauze pastāstīja, ka ZZS ir aptaujājusi savus nodaļu vadītājus, un “absolūts vairākums – apmēram 90% – neatbalsta vai arī uzskata, ka šis jautājums jāskata kontekstā ar citām iedzīvotāju vai sociālām grupām, kuras cietušas no komunistiskā vai nacistiskā režīma genocīda un arī zaudējušas savus īpašumus”.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits iepriekš komentējis, ka ir pret īpašumu atdošanu ebreju kopienai, bet šāda fonda izveide, viņaprāt, ir atbalstāma.

Rēķinoties ar trīs Saeimas frakciju atbalstu, “Attīstībai/Par!” likumprojektu jau ceturtdien varētu virzīt izskatīšanai Saeimā.    

KONTEKSTS:

Diskusijas par īpašumu atdošanu ebreju organizācijām valdījušas ilgus gadus. 2015. gadā Saeimā tapa likumprojekts par vairāku īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Pēc vairāk nekā gadu sarunām Saeimā 2016. gada februārī lēma atdot padomei piecus nekustamos īpašumus.

Atbilstoši Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes aprēķiniem, Latvijā ir aptuveni 270 īpašumu, kuri pirms Otrā pasaules kara piederējuši ebreju kopienai un nav atgūti.

Saskaņā ar pašreizējo koalīcijas līgumu, ebreju kopienas īpašumu jautājums ir viens no tiem, kurus var virzīt bez visu valdības partiju piekrišanas.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti