Panorāma

Vilnis Štrams: Es neesmu nodevējs

Panorāma

Policisti no nelegāliem tīkliem atbrīvo milzu lomu

Neskaidrības par īpašumu atdošanu ebrejiem

Ebreju īpašumu jautājumā deputāti uzklausīs arī citas organizācijas

Lēmums par piecu īpašumu atdošanu ebreju kopienai var būt ne tik vienkāršs, kā sākotnēji domāts. Trešdien notikusī diskusijas Saeimas Ārlietu komisijā atklāja vairākas problēmas. Ir jātiek skaidrībā, kuru ebreju organizāciju var uzskatīt par īsto mantinieci. Jādomā, kā atlīdzināt zaudējumus valsts un pašvaldību institūcijām, kurām pēc īpašumu atņemšanas radīsies zaudējumi. Turklāt joprojām atklāts ir jautājums, vai uz īpašumu atdošanu varēs cerēt arī citas organizācijas.

Ārlietu ministrija, kas rosināja  piecu īpašumu atdošanu ebreju kopienai, kā arī apgrūtinājuma noņemšanu iepriekš jau atdotai ēkai Skolas ielā 6, trešdien deputātiem skaidroja - īpašumus nolemts atdot, lai mazinātu netaisnīguma sekas, kuras radīja padomju un nacistiskās Vācijas okupācija. Padomju vara īpašumus atņēma jeb nacionalizēja, bet holokausta rezultātā tos vairs nebija kam atdot, kad notika denacionalizācija.

„Šis ir absolūti labas gribas žests. Teiksim tā - juridiski runājot, neviena sabiedriska organizācija nevarētu vinnēt tiesas procesu pret Latvijas valsti. Te ir runa par politisku vai morālu pienākumu,” saka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Principiāli iebildumi īpašumu atdošanai no deputātiem neizskanēja. Taču izrādās, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kura līdz šim minēta kā īpašumu saņēmēja, nav vienīgā, kas uz to varētu pretendēt. Latvijā darbojas arī cita - neatkarīga ebreju biedrība „Šamir”. Ārlietu ministrijā skaidro, ka padome izvēlēta, jo to dibinājušas gandrīz visas lielākās ebreju organizācijas Latvijā, atbalstot arī tās statūtus, kas paredz - padome ir mantiniece visām organizācijām, kas Latvijā pastāvēja līdz 1940.gada 17.jūnijam.

Tomēr, lai izslēgtu pārpratumus, Saeimas deputāti vienojās nākamajā sēdē uzklausīt gan padomes, gan biedrības „Šamir” pārstāvjus. „Es domāju, ka deputātiem būs arī jautājumi par tālāko rīcību ar šīm ēkām, ko darīs, kādi tur plāni. Arī būs jautājumi, kas varētu notikt pēc tam. Nekur nesteidzamies. Mēs gribam uzklausīt visus argumentus,” norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš (“Vienotība”).

Tā kā ēkas plānots atdot bez atlīdzības, bažas izskanēja arī saistībā ar zaudējumiem valstij un pašvaldībām.  Piemēram, viena no ēkām, ko plānots atdot ebreju kopienai, ir Izglītības ministrijas īpašums. Tajā tiek izīrēti biroji, bet īres ienākumi veido daļu no  Rīgas 3. arodvidusskolas budžeta. Ja nams tiks atdots, ar šo naudu vairs nevarēs rēķināties. „Es pieņemu, ka tas tiks plašāk kompensēts. Un, ja ir runa par kaut kādu kompensāciju, tad, protams, citas ministrijas tiks iesaistītas,” sacīja Kalniņš.

Viskritiskākos jautājumus komisijas sēdē uzdeva Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava. Tieši Nacionālā apvienība sākotnēji bija pilnībā pret īpašumu atdošanu, taču vēlāk kļuva pielaidīgāka, norādot, ka skatīs katru gadījumu atsevišķi. Arī trešdien Dombrava norādīja, ka skaidru „par” vai „pret” vēl nevar dot, jo apvienības deputātu vidū ir dažādi viedokļi: „Piemēram, lielāka deputātu vienprātība bija par īpašumu atgriešanu Kandavā, kas ir bijusi sinagogas ēka. Bet tai pašā laikā par apgrūtinājuma noņemšanu jau atdotam īpašumam, tur bija skeptisks viedoklis.”

Viņš arī ierosināja vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lai tas sniegtu atbildi, vai partijas, kurām ziedojis Ebreju padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko, vispār var lemt par šo jautājumu.

Iekš ziņots, ka Zaļo un Zemnieku savienība no Suharenko 2013.gadā saņēmusi 10 000 latu ziedojumu, bet „Vienotībai” un „Saskaņai” 2014.gadā Suharenko ziedojis katrai pa 16 000 eiro. Minētās partijas par to runāja izvairīgi , taču noliedza ziedojumu saistību ar īpašumu restitūciju.

Jautājums ap nekustamo īpašumu atdošanu ebreju kopienai ilgst jau gadiem. Pašreizējā notikumu attīstība aizsākusies līdz ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Vienotība") vizīti ASV. Koalīcijas partijās sākotnēji viedoklis bija atšķirīgs - kamēr "Vienotība" un ZZS atbalstīja īpašumu nodošanu ebreju kopienai, Nacionālā apvienība ieturēja atturīgāku pozīciju. Tiesa, vēlāk NA jau kļuva pielaidīgāka, jo kompensācijas no valsts vairs netiek prasītas. 2012.gadā, apgalvojot, ka tieši nesaskaņu dēļ ap ebreju īpašumu restitūciju, no amata atkāpās toreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti