Lai gan nereti Latvija var lepoties par vienu no ātrākajiem internetam pasaulē, daudzkur tas joprojām ir lēns vai arī lietojams tikai labos laika apstākļos. “Problēmas ar internetu ir nepārtraukti: tad iet, tad neiet. Mums ir izmēģināta “Bite”, “Tele 2” mobilais, neiet ne viens, ne otrs, ne trešais. Kā ir laika [apstākļu] problēmas, tā ir nobremzēts vai vispār nav. Jā, tā ir ikdiena mums. Praktiski strādāt nav iespējams,” stāsta Lietuvas pierobežas - Grenctāles - ģimenes ārste Gundega Lasmane.
Līdzīgi atbild arī ģimenes ārste Intas Ziediņas no Sunākstes pagasta Jaunjelgavas novadā: “Neteiksim, ka slikti, bet mēdz būt, ka nav. Šodien arī uz kādām stundām pazuda.”
Tam piekrīt arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska:
“Dziļajos laukos, perifērijā šis pārklājums ir ļoti nestabils. Un ļoti salīdzinoši slikts interneta pārklājums ir visā Latvijā pierobežas reģionā.”
Līga Kozlovska stāsta, ka slikta interneta kvalitāte ģimenes ārstu praksēs ir arī daudzviet Kurzemē un Centrālvidzemē. Tomēr bez laba interneta pārklājuma e-veselības projekts nespēs darboties.
Paši e-veselības projekta virzītāji ir pārliecināti, ka projekts sāks strādāt no nākamā gada. “Visiem ārstiem, kuri sniedz valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, ir jāsniedz informācija par tiem, ievadot sistēmā. Līdz ar to visi ārsti to jau šobrīd dara,” stāsta e-veselības departamenta direktos Mārtiņš Smilga.
Taču par to, vai sliktā interneta kvalitāte lauku reģionos nenozīmē, ka e-veselības projekts tur varētu būt apdraudēts, e-veselības departamenta direktors, atbild izvairīgi: “To mēs, protams, redzēsim – reālo ainu, kad sāksim darboties. Bet, kā jau minēju, par internetu ir jārunā ar citām kompetentām iestādēm.”
Viena no tādām ir Satiksmes ministrija. Sakaru departamenta direktora vietnieks Normunds Gaigals saka, ka viņam nav informācijas par to, ka Nacionālais veselības dienests ar ministriju būtu apsprieduši jautājumus par internetu pieejamību laukos. Arī viņš daļēji piekrīt, ka sliktā interneta kvalitāte varētu neļaut laukos e-veselības projektam pilnvērtīgi darboties.
“Daļēji jums būtu taisnība. Bet domāju, tur ir arī otra puse. Ja šobrīd no elektronisko sakaru operatoru puses nav tās intereses neko tur attīstīt, tad, ja būs šis projekts, varbūt tas var arī attīstīties un uzlaboties. Tā viennozīmīgi pateikt - jā vai nē - ir ļoti grūti,” saka Gaigals
Tomēr jautājums paliek - kā nodrošināt internetu tur, kur tas ir nestabils vai tā nav vispār? Tā kā reģionos parasti pieejams tikai mobilais internets, visticamāk, tieši mobilie operatori būs tie, kam būs jānodrošina internets laukos. Taču, apskatot gan 3G, gan 4G interneta pārklājuma kartes, redzams, ka joprojām ir lauku reģioni, kur internets nav pieejams. Operatori saka, ka tie attīstās un pieci vai 10 procenti neesot daudz.
Taču citādi domā Līga Kozlovksa no Lauku ģimenes ārstu asociācijas: “Tas ir aptuveni pieci procenti, tā vizuāli vērtējot. Bet tas ir pietiekoši liels [skaits].”
Neskatoties uz šo aspektu, gan Nacionālais veselības dienests, gan Veselības ministrija ir pārliecināta, ka no nākamā gada e-veselības projekts strādās. Pēdējie testi tiks pabeigti 28.novembrī.
Jau vēstīts, ka, analizējot lietderības revīzijā par Veselības ministrijas sākto projektu par informācijas sistēmām veselības aprūpē (e-veselību), Valsts kontrole secinājusi, ka galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un intereses trūkums. Turklāt, nesasniedzot projekta mērķi, Latvijai var nākties atmaksāt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus 11,3 miljonus eiro apmērā.
Iepriekš vēstīts, ka kopumā e-veselības projektā ieguldīti 14,5 miljoni eiro. Pērn bija cerēts "izrāviens" projekta tapšanā, taču tas tā arī nav noticis, raisot bažas, vai projekts nepiedzīvos līdzīgu sakāvi kā „skolas.lv” vai „kulturaskarte.lv”. Projekta pilnveidei nākamajā Eiropas fondu periodā cerības tika liktas uz vēl apmēram 18 miljoniem eiro.
