Ģimenes ārste Ilona Timčenko e-veselības veidotājiem un uzturētājiem regulāri ziņo atbalsta dienestam par kļūdām un nepilnībām un regulāri saņem ieteikumus rakstīt ar roku, ja sistēma nestrādā. 22. maijā viņa gribēja turpināt darba nespējas lapu kādam pacientam. Taču e-vidē tādas iespējas nebija. Tāpēc viņa iepriekšējo lapu anulēja un sāka jaunu lapu, taču kā slimības pirmo dienu norādīja 19. maiju, kad pacients vērsās pie viņas pirmo reizi.
Tieši šo faktu, ka lapa sākta ar atpakaļejošu datumu, apstrīdēja darba devējs. Veselības inspekcijas inspektors piemēroja 700 eiro lielu sodu.
Ārste norāda, ka ne tiesa, ne darba devējs arī neredz anulētās lapas un nevar izsekot dokumentiem.
Veselības inspekcijā argumentus, kāpēc ārste sodīta tik bargi, atklāt atsakās. "Par konkrēto gadījumu nevaru izpaust informāciju," bilst Veselības inspekcijas pārstāve Līga Jeroščeva.
Viņa nerunāšanu pamato ar sensitīvu datu aizsardzību. Taču norāda, ka attiecīgais pants par darba nespēju ārstam neparedz brīdinājumu. Tikai naudas sodu. Ja ārsts tiek sodīts atkārtoti gada laikā, arī soda apmērs pieaug.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzīta) kategoriski noraida, ka daktere sodīta par darbošanos e-vidē. Sods esot tikai un vienīgi par nepamatotu slimības lapas izrakstīšanu. Tieši otrādi, ministrijas uzstādījums ir nevis sodīt, bet palīdzēt mediķiem apgūt jauno interneta darba rīku un tāpēc gados vecākiem ārstiem pat piedāvās vēl garāku pārejas periodu, pauda ministre. "Nē, es to noraidu. Te ir runa tikai un vienīgi par atkārtotu pārkāpumu. Tam vispār nav sakara ar e-veselību! Mēs jau iepriekš esam teikuši, ka e-veselībā var būt kļūdiņas un uzstādījums ir nesodīt par to!" sacīja Čakša.
Tāpat ministre skaidro, ka veselības ministrija ārstiem piedāvās garāku pārejas periodu e-veselības lietošanai brīvprātīgi, ne piespiedu kārtā. Bet, ar noteikumu, ka visi ārsti tiešām sāk to lietot. Savukārt apmēram 200 ārstiem, kam grūtāk vedas jauno tehnoloģiju apguve piedāvās vēl garāku pārejas laiku. "Ārstiem, kam ir lielāks vecums, dot garāku atlaides periodu un saprast, kā viņiem palīdzēt," sacīja Čakša.
Ārsti jau ilgstoši kritizē e-veselības sistēmu kā lēnu, neparocīgi un nepārdomātu. Atlikt noteikumu ārstiem obligāti lietot šos sistēmu ir viena no ģimenes ārstu streika prasībām.
Ārsti prasa nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu ģimenes ārstam obligāti jāsāk lietot tikai gadu pēc tam, kad Ģimenes ārstu asociācija saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu augsta līmeņa pacientu tiesību un datu aizsardzību.
E-veselību kritizēja arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, norādot, ka pa 11 miljoniem eiro ir izstrādāts “peidžers laikā, kad informācijas tehnoloģijas virzās jau uz piektās paaudzes internetu”, “rakstāmmašīna, kas māk atvērt un slēgt slimības lapas”.
