Uzrādot aptiekā papīra receptes veidlapu vai e-receptes izdruku, nepieciešamās zāles iedzīvotāji varēs iegādāties arī e-veselības sistēmas traucējumu gadījumā, informēja NVD.
E-veselības speciālistu komanda, kurā ietilpst gan NVD, gan Veselības ministrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas darbinieki, izsaka pateicību ārstniecības personām, farmaceitiem, pacientiem par viņu sapratni un ļoti atvainojas par neērtībām, ar ko nācies saskarties.
Speciālisti strādā nepārtraukti, arī darba dienu vakaros, nakts stundās un brīvdienās, lai ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu e-veselības darbību, uzsver NVD.
NVD pārstāve Evija Štālberga atzina, ka sistēmas darbībā pagājušajā nedēļā ir konstatēti traucējumi elektronisko recepšu datu bāzes darbībā. Datu bāzē pašlaik ir jau 4,3 miljoni recepšu.
Trešdien jau uzsākti pirmie darbi, bet pagaidām nevar prognozēt, cik ilgi tas prasīs. Darbi neprasa papildu finansējumu, jo tos pilda Veselības ministrijas un NVD speciālisti.
Ja sistēmas darbības, interneta traucējumu vai citu tehnisku iemeslu dēļ ārsts nevar izmantot e-veselības sistēmu, viņš ir tiesīgs izrakstīt pacientam recepti papīra formā. Savukārt, ja nepieciešams atvērt darbnespējas lapu, ārsts var atvērt e-darbnespējas lapu nākamo piecu darba dienu laikā, norādot sistēmā darbnespējas perioda pirmo dienu.
Ja rodas jautājumi par e-veselības pakalpojumu izmantošanu, ikviens tiek aicināts konsultēties ar e-veselības lietotāju atbalsta dienestu – tālr. iedzīvotājiem: 67 803 300, tālr. speciālistiem: 67 803 301.
KONTEKSTS:
No 2018. gada 1. janvāra uzsāktā obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana paredz, ka darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite ir tikai elektroniska. Jau pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši arī ilgstoši tehniski traucējumi, un pirmajās dienās ne visi ģimenes ārsti vispār izmantoja šo sistēmu.
E-veselības sistēmas izveidē kopumā tika ieguldīti 15 miljoni eiro, un finansējums vajadzīgs arī ikgadējai uzturēšanai.
Vēl pērn izskanēja kritika par to, ka sistēma pašlaik darbojas tikai elektronisko recepšu un slimības lapu izsniegšanai, lai gan, sākot sistēmas izstrādi, bija paredzētas daudz plašākas funkcijas un vairāk informācijas par pacientiem.
