E-veselības sistēmas pilnīga reorganizācija plānota trīs gadu laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Veselības nozares eksperti tiešsaistes samitā diskutēja par veselības aprūpes datu digitalizāciju, tostarp e-veselības attīstību. Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) atzina, ka platforma Latvijā ir novecojusi, bet nākamā gada laikā pacientiem pieejamo datu apjoms būšot lielāks, savukārt sistēmas pilnīga reorganizācija plānota trīs gadu laikā. Tikmēr ārsti norāda uz regulāriem traucējumiem esošajā sistēmā. Savukārt Nacionālais veselības dienests (NVD) prognozē, ka plānoto tehnoloģisko nodrošinājumu, iespējams, neizdosies uzlabot jau šogad.

ĪSUMĀ:

  • E-veselības platforma ir novecojusi un tā ir jāmaina, atzīst veselības ministre.
  • Ārstiem E-veselības sistēma obligāti jālieto jau divus gadus.
  • Taču ārsti to var izmantot, tikai izrakstot e-receptes un slimības lapas, kā arī atsevišķus nosūtījumus.
  • Ārsti saka, ka E-veselības darbība bieži ir traucēta un ar to ļoti grūti strādāt.
  • E-veselības sistēmas pilnīga pārveide plānota trīs gadu laikā.

Veselības nozares eksperti tiešsaistes samitā diskutēja par veselības aprūpes datu digitalizāciju
00:00 / 03:33
Lejuplādēt

Veselības ministre Ilze Viņķele, atklājot pacientu datiem veltīto tiešsaistes samitu, atzina, ka e-veselības platforma, kas izstrādāta pirms vairākiem gadiem Latvijā, ir būtiski novecojusi un tā ir jāmaina.

“Pēc tā ir pieprasījums gan sabiedrībā, gan mediķu vidū. Mēs redzam, ka sistēma ir smagnēja, un tā pilnīgi noteikti neatbilst esošajām nozares vajadzībām. Jaunu pakalpojumu izveide nevar tikt veidota, uzliekot nepamatotu slogu mediķiem, pacientiem un farmaceitiem. Un šīm nozares grupām jābūt klāt pie jauno risinājumu izstrādes. Tas ļaus padarīt ērtāku pakalpojumu saņemšanu, kā arī ļaus izvairīties no atkārtoto izmeklējumu skaita, un tam izlietoto valsts budžetu var novirzīt citu akūtu vajadzību segšanai,” sacīja Viņķele.

Ārstiem e-veselības sistēma obligāti jālieto jau divus gadus, bet joprojām plaši tiek izmantotas tikai e-receptes un elektroniskās slimības lapas, kā arī atsevišķi nosūtījumi.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece norādīja, ka traucējumi esošajā e-veselības darbībā apgrūtina mediķu darbu, īpaši Covid-19 krīzes apstākļos, kad sistēmas funkcijas ārstiem nepieciešams izmantot intensīvāk.

“Piemēram, pirmdienas rītā bija ļoti grūti strādāt. Bija traucējumi e-veselības darbībā tieši no paša rīta, kad visi ārsti slēdzas klāt, lai tiktu pie saraksta, kas parāda mūsu praksē reģistrētos pacientus, kam ir Covid-19 pozitīvs vai viņi ir bijuši kontaktpersonas. Tas ir ļoti būtiski, lai mēs varētu veikt ikdienas darbu, bet sistēma noplīsa. Jāsaka, ka NVD ar tiem resursiem, kas viņiem ir, un ar tiem speciālistiem, kas pieejami, dara tiešām lielu darbu, bet

realitātē šo veco “graustu” nav iespējams salabot. Tas ir jāliek plauktā, un ir jātaisa jauna, moderna sistēma,” sacīja Aizsilniece.

Šoruden vienā no Saeimas apakškomisijām Nacionālais veselības dienests norādīja, ka cer līdz gada beigām atjaunot e-veselības sistēmas serveru parku, no kuriem 90% ir vecāki par pieciem gadiem. Dienesta pārstāvis Edgars Goba atzina, ka

tehnoloģisko nodrošinājumu uzlabot līdz gada beigām tomēr, iespējams, neizdosies.

Taču nākošgad e-veselības sistēmu plānots paplašināta vēl arī ar jaunām funkcijām, lai viena pacienta dati būtu plašāk pieejami dažādiem ārstējošiem ārstiem. Veselības ministre veselības aprūpes datu digitalizācijai veltītajā samitā papildināja, ka sistēmas pilnīga reorganizācija plānota trīs gadu laikā.

KONTEKSTS:

Gandrīz divus gadus pēc tam, kad e-veselība ārstiem jālieto obligāti, aizvien tika ziņots par to, ka sistēma mēdz nobrukt. Pērn e-veselības uzturēšanai no valsts budžeta iedalīti 1,8 miljoni eiro. Pavasarī Nacionālais veselības dienests apzināja 50 kļūdas un ieteikumus, kas e-veselībā jālabo.   

Finanšu ministrija paudusi bažas, ka e-veselības projekts varētu zaudēt Eiropas Savienības finansējumu. Nacionālais veselības dienests gan uzstāja, ka jebkuram rādītājam, kas projektā atpaliek no plāna, esot objektīvs izskaidrojums, tādēļ riski neesot lieli.

E-veselības izveidei līdz šim iztērēti 14,5 miljoni eiro un tuvākajos trīs gados plānoja investēt vēl 5 miljonus eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti