Šogad e-veselības uzturēšanai no valsts budžeta iedalīti 1,8 miljoni eiro. Pavasarī Nacionālais veselības dienests apzināja 50 kļūdas un ieteikumus, kas e-veselībā jālabo. Lielu daļu problēmu gan varēšot risināt tikai nākamajā projekta kārtā, kuras izstrāde šogad vēl nesāksies.
“Farmaceitam nepieciešamās vajadzības: lai recepte būtu korekta, lai nebūtu kļūdu, lai farmaceits redzētu viņam vajadzīgo informāciju. Šie labojumi diemžēl mums tiek solīti vēlākā laika periodā,” stāsta Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute.
Ne vienmēr e-recepte līdz aptiekai nonākt tieši tāda, kādu to nosūtījis ārsts, norāda Farmaceitu biedrības vadītāja.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis Andris Baumanis stāsta – joprojām ir brīži, kad sistēma nobrūk uz pusstundu vai pat stundu: “Tas notiek katru nedēļu. Ir mirkļi, kad sistēma nestrādā. Tas nozīmē, ka pacients stāv aptiekā un viņš nedabū savas zāles vai arī ārsts nevar uzrakstīt receptes. [..] Ir kļūdas, kuras apgrūtina ārsta dzīvi, ir kļūdas, kuras apgrūtina farmaceita dzīvi, un ir kļūdas, kuras apgrūtina pacienta dzīvi.
Tātad problēmas ir visās pusēs, tas nav tikai ārsta pusē.
Jebkurā gadījumā tai videi būtu jābūt draudzīgai pret jebkuru no šīs sistēmas lietotājiem.
Sistēmas pārtraukumus Nacionālais veselības dienests apzinās. Tos esot grūti novērst tāpēc, ka sistēma tehniski jau ir novecojusi. “Sistēma ir bijusi izstrādāta sešus gadus, un 2018. gadā tā ir palaista produkcijā. Tā palaista produkcijā ar tādām tehnoloģijām, kas bija pirms sešiem gadiem.
Rezultātā mums ir “šaurie kakli”, kas sistēmu bieži apstādina.
Mums ir ārpakalpojums, kas sniedz mums konkrētajā tehnoloģijā konsultācijas [..] Ja jūs intervēsiet mūs pēc mēneša, mēs zināsim, vai šie darbi palīdzēja to uzlabot,” skaidro Nacionālā veselības dienesta direktora vietnieks Edgars Goba.
Novērsta problēma, ka pacienti nevarēja iegādāties lētākus paralēlos medikamentus ar e-recepti. Savukārt e-veselības uzlabojumu darba grupā izvirzītas prioritātes, kuri pakalpojumi jāpilnveido pirmie.
“Šobrīd mums galvenās lietas ir e-recepte, darbnespējas lapa, kur ir kļūdas jau sagrupētas, un datu apmaiņa ar ārējām sistēmām. Tās ir tās trīs lietas, pie kurām mēs šobrīd strādājam,” saka Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas projektu vadītāja Ramona Dāvidsone.
Finanšu ministrija paudusi bažas, ka e-veselības projekts varētu zaudēt Eiropas Savienības finansējumu. Nacionālais veselības dienests gan uzstāj, ka jebkuram rādītājam, kas projektā atpaliek no plāna, esot objektīvs izskaidrojums, tādēļ riski neesot lieli.
KONTEKSTS:
No 2018. gada 1. janvāra uzsāktā obligātā valsts e-veselības sistēmas lietošana paredz, ka darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite ir tikai elektroniska. Jau pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši ilgstoši tehniski traucējumi, un pirmajās dienās ne visi ģimenes ārsti vispār izmantoja šo sistēmu. Arī pēc tam novērotas sistēmas darbības problēmas, un turpinājās sistēmas labošana.
Veselības ministrijas pārstāvji, lai arī atzina – sistēmas ieviešanas gaitā bijušas problēmas, tomēr uzskata, ka sistēma būtu jāturpina attīstīt. Tomēr par e-veselības attīstīšanas nepieciešamību šaubās veselības aprūpes darbinieku pārstāvji.
E-veselības sistēmas izveidē kopumā tika ieguldīti 15 miljoni eiro, un finansējums vajadzīgs arī ikgadējai uzturēšanai.
