Asociācijas vadītāja Sarmīte Veide Latvijas Radio norādīja, ka e-veselības projekts visu laiku tiek atlikts, turklāt nav sakārtota likumdošana par personas sensitīvo datu aizsardzību.
Ģimenes ārsti arī neapmierināti ar jauno valsts budžetu, kurā nav paredzēts finansējums ģimenes ārstu algu paaugstināšanai. Ārsti uzskata, ka protesti ir labākais veids, kā paust savu attieksmi pret šiem lēmumiem.
“Protams, mūs neapmierina tas, cik finansējuma ir atvēlēts veselības aprūpei. Tie 50 miljoni eiro, tie ir minimāli, lai vispār nodrošinātu normāli funkcionējošu veselības aprūpi. Mēs redzam to, ka finansējums atalgojumam ir nulle, atalgojuma palielināšanai mediķiem. Tajā pašā laikā mūsu deputāti piešķir sev finansējumu algas palielināšanai 170 eiro, arī parlamentārajiem sekretāriem tiek palielināta alga gan šogad, gan nākamgad,” norādīja Veide.
Ārsti paši uzskata, ka piketi un streiki ir galējie līdzekļi, taču diskusijas un sarunas neko nav mainījušas. Arī e-veselības izstrādātāji ārstu iebildumus nav ņēmuši vērā.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā e-veselības izstrādes grūtības un daudzās sūdzības, sistēmas ieviešanas periodu nākamnedēļ valdība plāno pagarināt vēl par septiņiem mēnešiem. Līdz ar to ārsti sistēmu no 1.decembra varēs izmantot brīvprātīgi, nevis jau obligāti. Šis pilotprojekts ilgs septiņus mēnešus, un tikai no 1.jūlija e-veselība beidzot būs spēkā visā valstī.
Par e-veselības ieviešanu šobrīd ir noslēgti 680 līgumi, no tiem 120 ar ģimenes ārstiem, un vēl 2300 līgumi ir sagatavoti un gaida parakstīšanu.
Jau iepriekš ģimenes ārsti asi iebilda, bet Veselības ministrija iepriekš uzstāja, ka elektroniskās darbnespējas lapas e-veselības sistēmā obligāti jāsāk izrakstīt no 1.decembra, bet papīra darbnespējas lapas no šīs dienas izzudīs. Vēlāk veselības ministre Anda Čakša piekāpjas, solot piedāvāt pārejas periodu e-veselības projekta ieviešanai.
