ĪSUMĀ:
- Igaunijā e-vēlēšanas izmantojuši ļoti aktīvi, kopumā pieaug aktivitāte.
- Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijā apšauba sistēmas drošumu.
- Asociācija: nav iespējams vienlaikus nodrošināt gan drošu, gan aizklātu balsojumu.
- Saeimas deputāte Mieriņa: Latvijai vajadzētu sekot Igaunijas piemēram.
- Saeimas deputāts Līdaka: Elektroniskā balsošana nerada pārliecību par konfidencialitāti.
- Latvijas CVK vadītāja vēroja vēlēšanas Igaunijā: ir citas lietas, ko var pārņemt.
- CVK vadītāja: Piemēram, netērēt papīru, neliekot zīmes aploksnēs.
- CVK vadītāja: Vēlēšanas var popularizēt, padarot tās vienkāršākas un pieejamākas.
Igaunijā parlamenta vēlēšanas reģistrēta augsta aktivitāte – aptuveni 63,7% balsstiesīgo pilsoņu. Salīdzinājumam Latvijā 14. Saeimas vēlēšanās pagājušā gada rudenī vēlētāju aktivitāte pieauga līdz 59,4%.
Igaunija ir viena no retajām valstīm, kur vēlēšanas organizē arī elektroniski, to izmantojuši vairāk nekā puse balsotāju. Šāda iespēja nenoliedzami ir ērta, un par tādas ieviešanu Latvijā runā vismaz 10 gadus. Taču tās drošumu apšauba Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijā, kas savu viedokli balsta zinātnieku paustajā.
Asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Jurčenko uzsvēra, ka
"nav iespējams vienlaikus nodrošināt gan drošu, gan aizklātu balsojumu. Tehnoloģiski nekas nav mainījies".
"Jā, Igaunijā tādas vēlēšanas ir nodrošinātas, bet zinātnieki tās nevērtē kā drošas. E-pasaulē anonimitāte ir liela problēma. Tev vajag pašam spēt pārbaudīt, kā tu esi nobalsojis, savukārt neviens cits nedrīkst uzzināt, kā tu esi balsojis. Tur sākas dilemma vai problēma, kā garantēt, ka neviens neuzzinās, kā tu esi elektroniski nobalsojis," skaidroja Pēteris Jurčenko.
“Esošajā izpratnē par vēlēšanām, ka tās ir anonīmas, un tu vari mainīt savu balsi līdz noteiktam brīdim. Fiziskas nobalsošanas pasaulē to nodrošina, ka vēlēšanu kabīnē vēlētājs ieiet viens pats un neviens nevar ienākt līdzi. Elektroniski to varētu nodrošināt ar to, ka vari samainīt savu balsi.
Programmatūrai, iekārtām, ar ko skaita un reģistrē balsis, jābūt atsekojamai, bet to nodrošināt nav iespējams,” skaidroja Jurčenko.
“Vēl piebilstot par šādu procesu popularitāti. Sākumā visas jaunās lietas ir interesantas un daudzi tās grib izmēģināt. Papildus vēlētāju aktivitāte pērn Saeimas vēlēšanās bija augstāka Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ. Tomēr elektroniskajām lietām ir tendence pēc tam samazināties. Nav teikts, ka arī nākamgad saglabāsies tikpat augsta vēlētāju aktivitāte elektroniski,” pieļāva eksperts.
Pēc viņa domām – saprotama ir vēlēšanu modernizēšana un atvieglošana ar elektroniskiem rīkiem, piemēram, veidot Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā esošo vēlētāju tiešsaistes reģistru, kas ļauj nobalsot, izmantojot personas apliecību.
Šādu iespēju plāno nodrošināt arī nākampavasar gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tiesa, attiecīgus likuma grozījumus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vēl nav saņēmusi, atzina komisijas vadītāja Daiga Mieriņa no Zaļo un Zemnieku savienības.
Viņasprāt, Latvijai vajadzētu sekot Igaunijas piemēram un virzīties uz drošu elektronisko nobalsošanu, kas būtu labs valdības pieteiktās digitālās transformācijas piemērs.
Daudz skeptiskāks ir komisijas deputāts Ingmārs Līdaka no "Apvienotā saraksta".
"Šī elektroniskā balsošana man nerada pārliecību par balsojuma konfidencialitāti," pauda Līdaka.
"Tur var realizēt gan darba devēja, gan, protams, ģimenes locekļu spiedienu. Aizklātā balsošana šādā veidā var tikt nenodrošināta. Arī tādas valstis, kas iet digitalizācijas ceļu, Skandināvijas valstis vai Vācija, tomēr acīmredzot šo argumentu ir gana daudz, kas liek palikt pie pārbaudītām vērtībām. Igaunija ir viena no retajām valstīm, kurās ir šāds elektronisks balsojums," klāstīja Līdaka.
Tikmēr Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Māris Alberts uzskata, ka šī saruna būtu jāizbeidz. Viņaprāt, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nav jānoslogo ar informācijas tehnoloģijām.
“Tas, kas ir vajadzīgs CVK, manā ieskatā, ir grāmatvedības programma, lai viņi varētu izmaksāt algas. Tad vēl vajadzīga tā programma, lai mēs varētu nobalsot jebkurā iecirknī pie nosacījuma, ka pieslēgums ar PMLP ir veiksmīgs – iedzīvotāju reģistrs,” pauda Alberts.
Igaunijā nule notikušās vēlēšanas klātienē vēroja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte.
Viņa novērtējusi vairākus apstākļus, ko varētu pārņemt arī Latvijā. Piemēram, atteikties no liekas papīra tērēšanas, vēlēšanu zīmes ievietojot aploksnēs.
Tāpat arī dažādas publiskas vietas, kur iecirkņi ir vēlētājiem vairāk pa ceļam.
“Padomājot, kur cilvēki iet. Mēs, piemēram, apskatījām vēlēšanu iecirkni, kas atrodas publiskajā pirtī. Otra lieta, kas man liekas ļoti interesanta un lietderīga – vēlēšanu iecirkņiem izmanto Covid-19 vakcinācijas konteinerus, vagoniņus. Tos noliek kā nosacīti mobilās stacijas dažādās vietās. Brīnišķīgi! Viegli pieejamas. Piemēram, viena bija pie tirgus,” stāstīja Saulīte.
Vērtējot elektroniskās vēlēšanu sistēmas ieviešanas iespējas, Saulīte atzina, ka Igaunijā tam 20 gadu laikā bijis atšķirīgs piegājiens un vairāk attīstītas datu apmaiņas sistēmas. Latvijā vēlēšanas, viņasprāt, popularizējamas, padarot tās vienkāršākas un pieejamākas.
