11. novembra rīts Džūkstes pamatskolā ir tāds pats kā citi un tomēr citādāks. Jau tradicionāli tas sākas ar patriotiskās audzināšanas stundu. Un jautājumi – kāpēc? - šeit neizskan.
„Es tā aptuveni zinu, kas tas ir…kad izdzinām no Rīgas bermontiešus,” saka Džūkstes pamatskolas audzēknis Kristaps Jaunzems.
Papildinot vēstures stundās runāto par sīvajām cīņām pret bermotiešiem 1919. gada 11. novembrī, neizpaliek arī mazāk pieminēta diena - 1988. gada 11. novembris, kad atkal tika uzvilkts sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Ar šo dienu Džūkstē arī aizsākusies patriotisma audzināšanas stundas tradīcija.
„Pati pirmā bija ļoti, ļoti nozīmīga, jo tad, kad visā valstī jau 1988. gadā atzina otrreizējo atdzimšanu, tad skola pēc būtības bija vienīgā vieta, kurā sāka svinēt,” atceras 8.klases audzinātāja Inta Glode.
Latvijas brīvība šodienas jauniešiem ir pašsaprotama, tomēr kļūt par savas zemes patriotu nevar ne vienā stundā, ne arī vienā nedēļā, it īpaši jauktajās ģimenēs, par to aizdomājas arī Džūkstes pamatskolas audzēknis Oskars Malafajs:
„Tā lieta ir, ka mana mamma ir krieviete. Es nevaru teikt, ka viņa tā domā…mums pietrūkst vairāk domāt par savu tautu. Es domāju, ka mēs pārāk daudz uzmanības pievēršam uz to, kas notiek citās valstīs, nekā uz savējo.”
Patriotisma stunda noslēdzas ar gājienu uz Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņas vietu, kur tiek iedegtas svecīšu liesmiņas un vairāk nekā 130 skolēnu un skolotāju balsis apvieno Latvijas himna „Dievs, svētī Latviju”.
