Līdzšinējie centieni šo situāciju izbeigt nav bijuši veiksmīgi, tādēļ tagad tapis jauns likums, kura mērķis ir pakāpeniski izskaust piespiedu dalīto īpašumu. Trešdien, 11. aprīlī, šis likumprojekts guva Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas atbalstu.
„Būtiskākā starpība ir tā, ka, atšķirībā no iepriekšējā likuma, šis nav terminēts.
Dzīvokļu īpašniekiem nav piespiedu kārtā uzliktas hipotēkas un ir paredzēts nozīmīgs valsts atbalsta mehānisms ar mērķi, lai šis maksājums, kuru dzīvokļu īpašnieki maksā šobrīd, samazinātos uz pusi,” tā, skaidrojot atšķirību starp savulaik valdības iesniegto un Saeimas Valsts pārvaldes komisijas izveidotās darba grupas zemes piespiedu nomas izbeigšanas likumu, norāda darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Viktors Valainis.
Darba grupas sagatavoto likumprojektu Saeima pirmajā lasījumā varētu izskatīt jau nākamnedēļ, taču, visticamāk, tā pieņemšana galīgajā lasījumā tiks atstāta nākamā Saeimas sasaukuma ziņā.
Izlemšanu par to, kāds tieši varētu būt valsts atbalsts daudzdzīvokļu mājās esošo dzīvokļu īpašniekiem, likumprojekts paredz deleģēt valdībai. Darba grupa esot izskatījusi vairākus variantus, klāsta Valainis. „Tas varētu izskatīties dažādi, piemēram, granta veidā. Pieņemsim, ja ir jāmaksā 10 000 eiro par šo zemi, tad puse tiek finansēta no valsts budžeta. Vai arī varētu tikt veidots kāds fonds, līdzīgi kā tas ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas gadījumos, kad puse no procentu likmes tiek kaut kādā veidā subsidēta,” stāsta Valainis.
Tieši valsts atbalsta pieejamībai būs nozīmīga loma piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai, trešdien notikušajā Saeimas Valsts pārvaldes komisijas sēdē uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota, norādot, ka iespējamais dzīvokļu vērtības pieaugums motivētu vien tos dzīvokļu īpašniekus, kas savu dzīvokli plāno pārdot vai iznomāt.
„Kā mums panākt kopīgiem spēkiem tādu valsts atbalstu, lai šie procentu maksājumi būtu vismaz uz pusi mazāki par tagadējiem nomas maksājumiem, par šiem 6%?” retoriski jautā Šļakota.
Savukārt dzīvokļu īpašnieku pārstāvis Gundars Ūdris vērš uzmanību uz to, ka, lai veicinātu dzīvokļu īpašnieku interesi par zem mājas esošās zemes izpirkšanu, ir svarīgi panākt, lai
dzīvokļu īpašniekiem būtu jāizpērk tikai tā zeme, kas patiešām ir funkcionāli nepieciešama.
Patlaban dzīvokļu īpašnieki ir spiesti maksāt ievērojamu nomas maksu par zemi, kas mājas uzturēšanai nemaz nav vajadzīga, minot konkrētu piemēru.
„Krišjāņa Valdemāra ielā 143 korpuss 2, ir neliela daudzdzīvokļu māja, kurai ir 4000 kvadrātmetrus liela funkcionāli nepieciešamā zeme uz šo brīdi,” stāsta Ūdris. “Cilvēki par trim mēnešiem maksā pāri par 200 eiro zemes nomas maksu vienkārši ne par ko. Un Rīgas domes Privatizācijas komisijā pasaka, ka viņi neko īpaši tur atdalīt nevar,” norāda dzīvokļu īpašnieku pārstāvis.
Plānots, ka jaunais piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likums varētu stāties spēkā 2021. gadā.
