44 Latvijas novadu un pilsētu pašvaldību pārstāvji divu dienu garumā apsprieda vairākus jautājumus, saistītus ar mājokļu pārvaldīšanas efektivitāti, kā arī dalījās ar labas prakses piemēriem.
Ar mērķi uzlabot šī pakalpojums kvalitāti iedzīvotājiem sanāksmi organizēja Latvijas Pašvaldību savienība. „Gala produkts ir sagatavots dokuments, kuru pēc tam prezentē dome un apstiprina, kādā veidā šis pakalpojums pašvaldībā tiks pilnveidots,” saka Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.
Neskatoties uz to, ka tirgus piedāvājums ir samērā plašs, pašreizējā valsts un banku politika nesekmē jaunu mājokļu iegādi ģimenēm. Galvenā problēma – cilvēku nespēja iemaksāt pirmo iemaksu, kas sastāda 20-25% no mājokļa cenas. Šo procesu neveicina pat mājokļu galvojumu programma. „Tie septiņi miljoni eiro, kas ir no 2015. gada līdz šim, atrisina 1600 ģimenēm jautājumu. (..) Ja mēs nemācēsim atrast sadarbību ar bankām un vismaz nepieckāršosim šo programmu, kas ir tagad, cilvēki turpinās aizbraukt,” norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.
Mājokļu jautājuma risināšanā pašlaik priekšroka tiek dota maznodrošināto iedzīvotāju atbalstam, uzskata Salmiņš, un šādos gadījumos pašvaldībai jāuztur gan dzīvoklis, gan tā iemītnieki.
Viens no situācijas risinājumiem – ļaut pašvaldībām pašām lemt, kam piešķirt dzīvokli. Šim mērķim pašlaik tiek pieņemti grozījumu likumā „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšana”. „Galvenā specifika un princips ir tas, ka dot [iespēju] pašvaldībām, kur tas ir nepieciešams - arī speciālistam – ka jomas noteiks pati pašvaldība konkrēta,” situāciju raksturo Saeimas deputāts Aldis Adamovičs.
Preiļu novada pašvaldības pārstāvis Zigmārs Erts uzsvēra, pateicoties šai sanāksmei, kuras pamatā bija pieredzes apmaiņa un iespēja salīdzināt sevi ar citām pašvaldībām, varēs izvēlēties sev piemērotus turpmākās attīstības risinājumus.
