Dzīvo Latgalē, bet prāts pieder Krievijai – kā dezinformācija ietekmē iedzīvotājus pierobežā

Latgalē pašlaik ir klusums. Iedzīvotāji pierobežā gaida, ar ko beigsies karš Ukrainā un kādas pārmaiņas tas nesīs. Latgalē ir daļa cilvēku, kas atbalsta Vladimiru Putinu, taču viņi izliekas, ka ir vienaldzīgi, patiesās domas neatklājot. Skaidrs, ka cīņa ar propagandu, slēdzot Krievijas kanālus, nav uzvarēta. Pierobežā dzīvojošie atraduši veidus, kā turpināt skatīties austrumu kaimiņa televīziju. Latvijas Radio viesojās Latgalē, lai izpētītu situāciju.

ĪSUMĀ:

Daugavpilī cilvēki izvairīgi runā par Krievijas karu ar Ukrainu

Dzīve Daugavpilī rit mierīgi. Šī ir Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Ielas nav tukšas. Pilsētā dzirdamas čalas krievu valodā, veikalā pārdevējas laipni uzrunā krieviski, savukārt preses izdevumu stendā vispirms skatam paveras laikraksti krievu valodā un tikai tad manāmi žurnāli latviski. Vien iestāžu nosaukumi un norādes latviešu valodā, kā arī karogi sarkanbaltsarkanā krāsā liecina par Latviju.

Dzīvo Latgalē, bet prāts pieder Krievijai - kā dezinformācija ietekmē iedzīvotājus pierobežā
00:00 / 10:26
Lejuplādēt

Karogi tik plašā skaitā vēl palikuši no 4. maija svētkiem. Svētku programma Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā gan bijusi salīdzinoši skopa. Tradīciju mājā, kur rūme gan maza, sanākušie kopā ar folkloras kopu „Svātra” trīs stundu garumā dziedāja tautasdziesmas, lēja sveces un kūla sviestu. Savukārt vakarā Kultūras pilī, kur reiz kāpuši uz skatuves Krievijas mākslinieki, pašvaldība daugavpiliešiem un pilsētas viesiem uzsauca Ainara Mielava koncertu.

Pilsētas galva Andrejs Elksniņš („Saskaņa”) 4. maijā netika manīts nevienā no abiem pasākumiem. Priekšsēdētājs daugavpiliešus tikai rakstiski uzrunāja pašvaldības tīmekļa vietnē: „Atskatoties uz smagajiem vēstures līkločiem, šodien mēs nedrīkstam aizmirst tos daudzos cilvēkus, pateicoties kuriem 1990. gadā izdevās atgūt Latvijas valsti. Mums jāatceras, cik vienoti Latvijas ļaudis spēj būt izšķirošos brīžos.”

Sabiedrības sašķeltība Daugavpilī ir spilgti novērojama. Vispirms tāpēc, ka pilsētā ir dažādu tautību iedzīvotāji: latvieši, krievi, poļi, baltkrievi un ukraiņi, bet pilsētā dominē krievu valoda.

"Daugavpils visu mūžu bijusi tādā interesantā situācijā. Saglabāt latvietību Daugavpilī – tā vienmēr bijusi problēma. Latvieši te ir minoritāte," uzskata kāda daugavpiliete.

Pašlaik, kad Krievija sākusi karu Ukrainā, plaisa starp iedzīvotājiem ir vēl izteiktāka. Tie daugavpilieši, kas atbalsta Ukrainu, jau paguvuši saskarties ar oponentiem.

Kad Staņislava Broka Mūzikas vidusskolā pilsētas karogu nomainīja Ukrainas karogs, saradās daudz „vietējo patriotu”. Taču Daugavpils mērs Elksniņš par Ukrainas karoga izkāršanu iepriekš žurnālistiem sacījis: "Daugavpilij ir tuvs un ļoti mīļš mūsu pilsētas karogs. Jebkāda cita veida karogu izvietošana nav šobrīd darbadienas kārtībā."

Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks, kura izkārtais Ukrainas karogs sadusmoja daļu daugavpiliešu, par šī brīža situāciju pastāstīja: "Pajautājiet man, par ko ir Daugavpils pilsētas dome: par Putinu vai par Ukrainu? Es jums pateikšu – viņi ir par Putinu. Ja viņi ir par Ukrainu, viņi izkārtu Ukrainas karogu. Ja viņi to izdarītu... Mēs zinām, kas ir „Saskaņa” un mēs zinām, kas ir Krievu savienība."

Pašvaldība notiekošajā ir ieņēmusi neitrālu nostāju. Tāpat kā daudzi vietējie saka: „Ir par mieru.” Tomēr, citējot Broku: „Šodien nav pelēkās krāsas – ir vai nu melna, vai balta”. Pašvaldība iepriekš medijos izcēla, ka Daugavpils uzņem Ukrainas kara bēgļus. Mēneša sākumā valstspilsēta izmitinājusi aptuveni pustūkstoti ukraiņu, kamēr citās lielās pilsētās uzņemts krietni lielāks skaits. Daugavpilī mācās daži desmiti bērnu no Ukrainas. Daugavpils 10. vidusskolas direktore Valija Salna pastāstīja, ka būtisku strīdu nav bijis, bērni ir iejutušies un attīsta savus talantus.

"Mūsu Katja jau Igaunijā karatē sacensībās piedalījusies. Vietu pat ieguvusi. Un te viena mūsu mazā meitenīte, ceturtklasniece Vera, peldēšanā otro vietu dabūjusi skolu čempionātā."

Šķiet, ka skolēniem nav pretenziju pret ukraiņiem, to apstiprināja arī bariņš daugavpiliešu, kuri uzsvēra, ka būtu interesanti, ja klasē būtu kāds ukrainis.

Tikmēr pieaugušie ieņem vai nu pozīciju, kurā atbalsta Ukrainu, vai izliekas, ka ir vienaldzīgi, patiesās domas neatklājot.

"Man vienalga. Cilvēkiem nav, kur dzīvot, lai brauc. Es neesmu ne „par”, ne „pret”," sacīja vietējā iedzīvotāja Irēna.

Cilvēki izvairīgi par karu arī citur pierobežā; daudzi patērē Kremļa propagandu

Mazajā autoostā Dagdā Latvijas Radio satika kādu kundzi gados. Viņa sacīja: "Tas krievu iebrucējs – stulbais Putins, kas sit tos cilvēkus. Ko darīt? Nekas, to pārdzīvos. Bet te ir tāds klusums, tāds klusums. Neviens neko nerunā."

Tāpat kā Daugavpilī, arī Ludzā iedzīvotāji par karu un ukraiņiem nevēlas runāt. Latvijas Radio uzrunāja arī kādu kompāniju, bet kundzes kā baložu bars šķīrās katra uz savu pusi. Viena no pensionārēm ar visu spieķi klibodama pārbēga otrā ceļa pusē.

Kāda sieviete vārdā Regija uzskata, ka pie kara vainīga ir pati Ukraina:

Ukraina visu laiku nīcināja to Luhansku un Doņecku, un galu galā Krievija gribēja viņus aizstāt.

Un, ja Krievija ienāktu Latvijas teritorijā?

Kā jūs domājat, kas būs?

Pieņemsiet?

Protams, kaut arī es pati esmu no Talsiem, latviete. Tāpēc, ka es dzīvoju Padomju Savienībā. Es vienkārši salīdzinu tos laikus un šos. Starp citu, es nebēgtu no savas valsts.

Arī tad, ja tur mestu bumbas?

Jā, jo bēg tikai bagātie. Nabagie ir palikuši tur.

"Propaganda televīzijā ir pirmā, kas ietekmē šos cilvēkus,"

tā uzsvēra Krāslavas novada Indras pagasta iedzīvotāja Ilona Kangizere. Viņa ir dzimusi Indrā – pašā Baltkrievijas pierobežā, taču tikai pirms pāris gadiem sākusi mācīties latviešu valodu. Viņa uzskata, ka cilvēki, kas vēlas atpakaļ Padomju Savienību, to laiku asociē ar savu jaunību. Ilona iestājas pret propagandu, kuras ietekmē viņa ar tuviem ģimenes locekļiem vairs nerunā.

"Kā skatījās Baltkrievijas un Krievijas televīziju, tā skatās. Viņi ļoti viegli un ātri atrada iespēju atkal pieslēgties kanāliem un baudīt krievu propagandu. Tas ietekmē attiecības. Divus mēnešus man nebija nekādas saziņas ar tuviem radiem, jo viņi uzzināja manu viedokli. Un, kad es biju Rēzeknē, kur tika organizēts pikets [pret karu], kad mani radi un ģimene uzzināja, pret mani tika ieviestas personīgas sankcijas," stāstīja sieviete.

Dezinformācija ir galvenais iemesls tam, kāpēc Latvijā ir tik daudz Putina režīma atbalstītāju, sevišķi pierobežā, kur Kremļa televīziju cilvēki joprojām skatās. Par to liecina arī lauku viensētās manāmās garās televīzijas antenas.

"Es uz ielas sastopu cilvēkus, kuri ar mani runā, un es redzu, ka galvas vietā viņiem ir televizors," pauda Māris Susejs. Viņš Baltkrievijas pierobežā, Indras Mūzikas un mākslas skolā, bērniem māca vizuālo mākslu, tāpat latviešu valodu.

"Mēs par to runājām jau pirms desmit gadiem. Tagad, runājot par šīm lietām, tā ir divkosība. Tagad mēs sāksim visi skriet un braukt – to vajag darīt, bez šaubām. Visi šobrīd brauc, un vienā gadā mēs tagad stiprināsim. Nē, to vajadzēja darīt agrāk.

Ir ļoti daudz cilvēku, kuri šeit dzīvo, tie ir ne tikai slāvi, bet arī latgalieši, kuri šeit dzīvo, guļ, ēd, arī čurā, bet viņu prāts un dvēsele pieder Krievijai," stāstīja Susejs.

Kā pastāstīja vietējie – Latgalē jau vēsturiski bijis grūti nosargāt latvietību. Šeit joprojām ir cilvēki, kas cer, ka pierobežu citi uzlūkos kā līdzvērtīgu Latvijas sastāvdaļu.

Cīņa ar propagandu, slēdzot Krievijas kanālus, nav uzvarēta. Pierobeža pašlaik ir miera stāvoklī – visi nogaida, ar ko beigsies karš un kādas pārmaiņas tas nesīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt