Rīgas Stradiņa universitātē šobrīd apskatāma izstāde, kas veltīta dzīvnieku izmantošanai medicīnā. Universitātes muzeja vadītāja Daiga Dupate norāda, ka mūsdienās studējošie dzīvniekus savā mācību procesā vairs neizmanto. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, studējošie iepazinuši dzīvnieku izmantošanas praksi Rietumeiropā un sākuši iebilst pret dzīvnieku izmantošanu studijās.
Daiga Dupate stāsta, ka deviņdesmitajos gados ir tapusi vēstule augstskolas vadībai ar lūgumu ieviest citas metodes, nevis izmantot dzīvniekus mācību programmas apgūšanā. “1993. gadā mūsu augstskolā nepārstāja to darīt. 2000. gadu sākumā pamazām no tā visa ir atteikušies,” piebilst Dupate.
Studiju pirmajam posmam noslēdzoties, jaunie mediķi kļūst par rezidentiem, un tad mācību procesā tomēr var tikt izmantoti dzīvnieki. Rīgas Stradiņa universitāte šajā jomā sadarbojas ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti Jelgavā.
“Tie ir rezidenti, kas atstrādā prasmes kādā noteiktā ķirurģiskā tehnikā. Tas ir ļoti jauki, ka tas ir iespējams, jo, kad es mācījos, savā laikā tas nebija iespējams, un būsim atklāti - mēs savas prasmes bieži vien trenējām reālā operāciju zālē,” atzīst Rīgas Stradiņa universitātes ortopēdijas katedras vadītājs Andris Jumtiņš.
Piemērs - osteoklāzija, proti, kaula lūzuma radīšana tiek izdarīta cūkām, lai ortopēdijas rezidenti tādējādi varētu apgūt lūzuma ārēju fiksāciju uz dzīvniekiem, nevis uz cilvēkiem.
“Tas tika veikts narkozē, protams, eksperimenta dzīvnieki to nejūt,” uzsver Jumtiņš.
Dzīvnieku izmantošanu gan mācību, gan medicīnas eksperimentu nolūkiem stingri uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kurš šobrīd šajā jomā pārkāpumus nav konstatējis.
“Ja mēs vēlamies izmantot dzīvniekus zinātniekos nolūkos, jāsaņem atļauja no PVD. Tas ir stingri regulēts, ir jābūt reģistrētam kā izmēģinājumu dzīvnieku lietotājam, jābūt speciālām telpām un aprīkojumam un apmācītam personālam. Jums ir jāiesniedz PVD projekts, kurā jānorāda, kādas darbības vēlaties veikt, kāpēc, kādēļ tas nepieciešams un būtisks. Šim kaitējumam, kas tiek nodarīts sabiedrībai, jābūt ar labumu sabiedrībai,” skaidro dienesta Dienvidzemgales pārvaldes vadītāja vietniece Meldra Ivbule.
Dzīvnieku aizstāvji – biedrība „Dzīvnieku draugs” – norāda, ka ir nepieciešams pēc iespējas samazināt dzīvnieku izmantošanu eksperimentos, tomēr, ja tas notiek atbilstoši likumdošanai un tas dod labumu sabiedrībai, tā ir attaisnojama rīcība.
“Es domāju, ka neviens dzīvnieku sargs nešaubās, ka ir nepieciešams palīdzēt gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, pētot jaunus medikamentus, metodes, uzveikt slimības un ārstēt gan dzīvniekus, gan cilvēkus. Es domāju, ka tam nestāv neviens pretī,” saka biedrības vadītāja Solvita Vība.
Visbiežāk Pārtikas un veterinārajam dienestam piesaka eksperimentus, kuros izmanto peles, žurkas un trušus.
