Panorāma

LIZDA sāk streika procedūru

Panorāma

Rīga pieņem budžetu

Pikets par mājdzīvnieku aizsardzību

Dzīvnieku aizstāvji uzstāj uz stingrākiem noteikumiem dzīvnieku aizsardzībai un pavairotāju uzraudzībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Trešdienas, 27.marta, rītā pie Saeimas nama pulcēsies dzīvnieku aizsardzības organizācijas, lai vērstu uzmanību uz nepieciešamām izmaiņām dzīvnieku aizsardzības jomā. Pikets iecerēts pirms Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdes, kurā pirms nodošanas otrajam lasījumam tiks apspriesti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā. Dzīvnieku aizstāvji iesnieguši arī virkni savu priekšlikumu, tikmēr Veterinārārstu biedrība vairākus no tiem uzskata par nepamatotiem.

Dzīvnieku aizstāvji uzstāj uz stingrākiem noteikumiem dzīvnieku aizsardzībai un pavairotāju uzraudzībai
00:00 / 09:02
Lejuplādēt

Uzstāj uz stingrākiem noteikumiem

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" Saeimas Tautsaimniecības komisijai iesniedzis vairākus priekšlikumus, kas saistīti ar dzīvnieku aizsardzību, kā arī stingrāku dzīvnieku pavairotāju uzraudzību. Tostarp aicina noteikt, ka par cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem sodītām personām kā obligāts sods jāpiemēro dzīvnieku konfiskācija un aizliegums turpmāk turēt dzīvniekus.

“Šobrīd Zemkopības ministrijas personā tik virzīti grozījumi, kas no likuma izslēdz normu, ka cilvēkiem, kas ir sodīti par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, liedz tiesības dzīvniekus turēt atkārtoti. Mēs to neatbalstām. Jā, šobrīd šī norma, iespējams, nedarbojas, ja to nepielieto. Tomēr gadījumos, kad cilvēki ir aktīvi un vēlas ātri reaģēt, tad šī norma ir ārkārtīgi būtiska, lai šiem dzīvniekiem palīdzētu un panāktu to, lai šiem cilvēkiem, par kuriem jau vienreiz pierādīts, ka tie nespēj humāni izturēties pret dzīvniekiem, nepieļautu turēt tos atkārtoti. Šādas situācijas ir daudz biežāk, nekā tas izskan publiskajā telpā,” zina stāstīt Liepājas Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Liberta” pārstāve Ilze Jansone.

Zemkopības ministrija gan norāda, ka minēto normu no likuma patlaban piedāvā izslēgt, jo papildsoda piemērošanu “aizliegumu turēt dzīvniekus” jau šobrīd var īstenot Krimināllikuma ietvaros.

Taču nodibinājuma “Dzīvnieku policija” juriste Inese Bāra papildina, ka šobrīd dzīvnieki netiekot atņemti, jo dienesti no tā atturas apgrūtinājumu dēļ: “Šobrīd ļoti grūti iet ar šo procesuālo darbību noformēšanu, un

tāpēc konfiskāciju bieži nepiemēro tīri dokumentu noformēšanas dēļ, kad atbildīgās iestādes – Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un policija – baidās to darīt.”

Bāra arī norāda, ka pašlaik nav regulējumu par bezsaimnieku kaķiem, kā arī prasības šķirnes mājas dzīvnieku audzētājiem. Tāpēc komisijas deputātus, kas skatīs grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā, aicina ieviest stingrākas normas dzīvnieku pavairotājiem.

“Mūsu lielākā bēda ir tajā, ka šie dzīvnieki rada milzu pārprodukciju, un lai to ierobežotu, pirmkārt ir jāsakārto šo dzīvnieku vairošanas gals. Kā notiek šķirnes dzīvnieku pavairošana un atbildība par šiem dzīvniekiem: šie audzētāji patlaban nereģistrējas PVD, netiek arī uzraudzīts, viņš var tirgoties ar dzīvniekiem un nereģistrēt to kā saimniecisko darbību, nemaksāt nekādas licences utt. Mēs ļoti gribam šo nozari noregulēt. Tur ir vajadzīgs deleģējums, lai Ministru kabinets izstrādātu noteikumus, un tas deleģējums ir jāieliek tieši šajā Dzīvnieku aizsardzības likumā, bez tā Ministru kabinets noteikumus nevar radīt,” skaidro Bāra.

Sūdzību netrūkst

Pašlaik dzīvnieku labturības vai cietsirdības pārkāpumus iespējams konstatēt tikai uz sūdzību pamata, kuru gan netrūkst – lielākoties ziņo kaimiņi.

Pērn PVD inspektori veikuši teju 900 pārbaudes, un aptuveni trešdaļā no tām sūdzības bijušas pamatotas.

Krimināllikuma 230.panta 1.daļa paredz, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu —soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Savukārt Krimināllikuma 230.panta 2.daļas paredz, ka par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Vienlaikus saskaņā ar Krimināllikuma 44.pantu par tiesību ierobežošanu, tiesa var noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, un kas attiecas arī aizlieguma turēt dzīvnieku, noteikšanu.

PVD tiesības dzīvniekus konfiscēt paredzētas saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu. Gadījumos, kad personai ir piemērots aizliegums turēt dzīvnieku, dzīvnieks var tikt pārreģistrēts uz citas personas vārda, kura ir tuvu stāvoša persona sodītai personai, tāpēc mainīsies nevis reālā situācija, bet gan tikai tiesiskā situācija.

Tā kā ne visas dzīvnieku sugas ir jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra datubāzē, PVD nav iespējams izkontrolēt, vai sodītā persona iegādājas vai tur dzīvnieku.

Arī PVD vērtē, ka dzīvnieku pavairotāju joma ir nesakārtota un kavē uzraudzību. “Mums nav uzskaites par šķirnes dzīvnieku audzētavām. Ja patversmes ir reģistrētas, tad par dzīvnieku audzētavām [reģistra] nav. Mēs apsekojam, ja saņemam sūdzības par tām,” stāsta PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Ineta Kupča.

Dzīvnieku aizstāvji joprojām arī vēlas, lai tiktu pārstrādāti mājas dzīvnieku obligātās apzīmēšanas un reģistrēšanās noteikumi, proti, lai tie ļautu tā dēvēto dzīvnieku čipošanu veikt arī apmācītām personām. Tas iepriekš tika noraidīts. “Dzīvnieku policijas” juriste Inese Bāra norāda, ka datu centrā suņi obligāti jāreģistrē jau divus gadus, bet datu bāzē ir niecīgs skaits dzīvnieku.

Vēl priekšlikumu vidū arī aicinājums pagarināt noklīduša vai klaiņojoša dzīvnieka uzturēšanas laiku patversmē līdz 30 dienām – tāpat kā tas šobrīd paredzēts konfiscētiem dzīvniekiem. Patversmēs ir gadījumi, kad saimnieks atrodas pēc daudziem mēnešiem, jo dzīvnieks aizklīdis tālu no dzīves vietas.

“Šobrīd dzīvnieka pēc tā nogādāšanas patversmē uztur pašvaldība pirmās 14 dienas, un pēc tam mums ir tiesības viņu eitanizēt. Mūsuprāt, dodot 30 dienas, palielinās iespēja dzīvniekam atrast iepriekšējo saimnieku, kurš dažādu iemeslu dēļ nav paguvis viņu sameklēt, gan arī tas dod lielākas iespējas atrast jaunu saimnieku,” norāda Jansone.

Diskutēts jau ilgi

Savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrība norāda, ka darbs pie likumu grozījumiem vairāku gadu garumā noticis darba grupās, kur iesaistīti visi sociālie partneri. Un biedrības vadītāja Māra Viduža uzskata, ka dzīvnieku aizstāvju pēdējā brīdī iesniegtie priekšlikumi lielākoties ir nepamatoti un kavē procesu.

“Uzskatām, ka šinī brīdī iesniegtie [priekšlikumi] ir sasteigti un nepārdomāti. Atbalstām to, ka mikročipošanu turpina veikt veterinārārsti, to dara iespējami mazākā vecumā, saskaņojot ar vakcināciju. Esam pret to, ka patversmēs tur dzīvniekus ilgāk par 14 dienām. Par kādu naudu tas tiks veikts? Pašlaik tas ir par nodokļu maksātāju naudu,” saka Viduža.

Savukārt, runājot par cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem, arī vetārstu ieskatā minēto normu par dzīvnieka konfiscēšanu dzīvnieku aizsardzības likumā var paturēt. Taču realitātē situācija jārisina, strādājot ar citiem likumiem, lai nostiprinātu atbildību par pārkāpumiem un ļautu dienestiem konfiscēt mocītos dzīvniekus.

Čipēšanu pieejamāku nepadarīs

Atbildīgajā Saeimas komisijā trešdien paguva apspriest vienu no piketētāju prasībām – lai padarītu lētāku un pieejamāku dzīvnieku čipēšanu, ļaut ar to nodarboties arī īpaši apmācītām personām bez veterināra izglītības.

“2018.gadā no visiem uzņemtajiem suņiem 70% suņu bija bez čipa. Tā ir ārkārtīgi vienkārša procedūra, zemādā ielaists čipiņš. Varētu piesaistīt kaut veterināros feldšerus, patversmes darbiniekus,” norāda dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.

“Viss ir lieliski, kamēr viss ir lieliski. Tomēr šie mikročipi tiek ievadīti gan mugurkaulos, gan galvas smadzenēs,” sacīja Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore.

Šo priekšlikumu deputāti noraidīja, bet citus grozījumus Veterinārmedicīnas un Dzīvnieku aizsardzības likumos skatīs nākamnedēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti