Biedrības “Ar sirdi delnā” dibinātāja Andra Tomase LTV raidījumam “Ķepa uz sirds” pauda, ka “valsts iestādes nav spējīgas nekādā veidā risināt situāciju, tāpēc pirmais un galvenais punkts, ir iesaistīt šajā darbā NVO, kas ir dzīvnieku aizsardzības biedrības, kas ir patversmes un citi veidojumi, lai mēs sadarbībā ar katru pašvaldību un policiju varētu kaut kādā veidā rīkoties, reaģēt uz cietsirdību, reaģēt uz labturības prasību pārkāpumiem.”
Patlaban, redzot kādu labturības pārkāpumu, cilvēks drīkst tikai ziņot par to, bet nedrīkst iejaukties, bet sabiedriskajam inspektoram būtu jau tiesības veikt mājas vizīti, lai likumīgi pārbaudītu apstākļus un, ja nepieciešams, dzīvnieku pat konfiscētu.
Šādi dzīvnieku policisti veiksmīgi darbojas Lielbritānijā. “Dog warden” ir organizācija, kas atbild par pamestiem dzīvniekiem un risina sūdzības par iespējamo cietsirdīgu izturēšanos.
Tiem ar policiju ir tiesības arī saimniekam suni atņemt, lai meklētu tam citas mājas. Dzīvnieku policija atrodas katrā municipalitātē.
“Es darbojos savā novadā, es zinu, ka mēs esam iesaistīti, mēs esam praktiķi, esam darba darītāji, mēs zinām, kas notiek apkārt. Ja man kāds ziņo, ka tur un tur kāds suns metru garā ķēdē sēž visu savu mūžu un bez būdas, tad es varu doties uz turieni, saskaņojot to ar pašvaldību un arī ar policiju, mēs varam šādi reaģēt,” ieceri skaidroja Tomase.
Piedāvātās izmaiņas likumā paredz arī pagarināt noklīduša vai klaiņojoša dzīvnieka uzturēšanās laiks patversmē līdz 30 dienām. Šobrīd tās ir vien 14 dienas, un, ja šajā laikā dzīvniekam saimnieks neatrodas, tam draud iemidzināšana.
“Biedrības ir elastīgākas savā rīcībā, mazāks birokrātiskais slogs, ja es šobrīd varu palīdzēt 90 suņiem un vairāk, [..] patversmē, izpildot visas absolūti papīru prasības, man ir vajadzīgi tikai 3 cilvēki vien papīru kārtošanai, tad respektīvi tas dzīvnieku apjoms, kam es varu palīdzēt, sarūk vismaz 3-4 reizes,” norādīja Tomase.
Darāmo darbu sarakstā ir arī priekšlikums konfiscēt dzīvniekus un aizliegt tos turēt iepriekš par vardarbību sodītām personām.
Mūsu tiesu prakse vardarbības gadījumos joprojām diemžēl ir pārāk saudzīga, bet sodi – neadekvāti mazi, uzskata dzīvnieku aizstāvji.
Arī Saeimas deputāte un aktīva dzīvnieku tiesību aizstāve Dace Rukšāne (“Attīstībai/Par!”) atzīst, ka izmaiņas ir vajadzīgas, turklāt steidzami.
“Pirmais, kas ir jādara, ir jāradina cilvēki pie jaunas attieksmes pret dzīvniekiem, pie atbildīgākas, un līdz tam mums vēl tāls ceļš ejams,” atzina Rukšāne.
Arī likuma virzītāji uzskata, ka ne tikai ir jāpalielina tiesībsargājošo iestāžu pilnvaras, bet arī soda mēri. Arī šī prakse tiek piemērota Lielbritānijā – tiek piemēroti aizliegumi turēt dzīvniekus, sodi ir vairāku tūkstošu mārciņu apmērā un nereti – arī cietumsods.
“Es noteikti gribētu, lai tie sodi ir lielāki, lai tie ir reāli cietumsodi, dzīvnieku konfiskācija, bet pašreiz tas bieži vien nestrādā, ja cilvēkam ir aizliegts turēt suņus un kaķus, viņš tos tur sava dzīvesbiedra vai māsas vārda, un tas nestrādā, un tur ir jāatrod kaut kāds risinājums,” sacīja Rukšāne.
Izmaiņas likumā arī paredzētu piemērot nesterilizētu dzīvnieku turētājiem paaugstinātas turēšanas nodevas, kā arī pavairotajiem - izņemt licences.
Pavairotājiem arī tiktu aizliegts tirgot nereģistrētus dzīvniekus, kas būtu ievērojams panākums esošajā situācijā.