Tāpat kā slāpekļa tvaiki izšaujas no konteinera, kurā tiek glabātas cilmes šūnas transplantācijai, nereti asinsvēža nodaļā gaisā šaujas pacientu emocijas. Tur jāatrodas ilgi, noslēgtībā. Dusmas, bēdas, niknums. Un ārsts bija vienīgais, kam to paust.
"Viņš ir nereti tik nomākts, pa telefonu pat negrib runāt. Bet piederīgie zvana, zvana. Ir periodi, kad es pat atņemu pacientam telefonu. Lai viņš var atpūsties," par novēroto stāstīja Hematoloģijas un transplantācijas nodaļas vadītāja Ilze Trociukas.
Tiklīdz durvis vēra "Dzīvības koka" atbalsta centrs, ārste nāca šurp. Aicināja terapeitus uz nodaļu. Asinsvēža pacienti staigāt apkārt nedrīkst, tik vāja ir imunitāte.
Pēc pirmās nodarbības pacienti teikuši, ka viņiem patīk, savukārt ārstei tas nozīmējis, ka vairs nav jābūt arī psihologam.
Starp tiem, kam trīs darbības mēnešos palīdzēts, ir arī daudz tuvinieku. Vīri un sievas, mammas un tēti, kuri nezina, ko teikt, ko neteikt, kā palīdzēt.
"Pats svarīgākais droši vien būtu – ja uzsākat sarunu par šo saslimšanu, tad galvenais ir patiesi klausīties. Un nevajag dot nekādus padomus," uzsvēra drāmas terapeite Maija Romaško-Burkevica.
Galvenais terapeitu mērķis ir ar dažādu terapiju palīdzību ļaut cilvēkam noticēt un palīdzēt sev pašam. Instrumenti var būt pat vaska krītiņi. Drāmas terapija, mūzikas terapija. Darbu sāks fizioterapija grupā, un ir jau ievesti un uzstādīti spēka trenažieri.
"Palīdzēt pacientiem, pacientu tuviniekiem, kļūt līdzestīgākiem (vairāk līdzdarboties). Tai brīdī, kad tiek ārstēti. Ne vienmēr viss ir patīkami un viegli. Ir viss – šoks, sāpes. Bet ir jāsaņemas un jāiet tam cauri. Lai pēc tam varētu pateikt – tas man bija, bet es esmu vesels," uzsvēra atbalsta biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe.
"Šis ir ļoti nozīmīgs atbalsta punkts onkocentra stacionārā, atbalsts jau 400 pacientiem un tuviniekiem. Šis centrs bija ļoti vajadzīgs. Un tādam būtu jāatrodas katrā Latvijas slimnīcā, kurā ir onkoloģiskā ārstēšana," piebilda Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Centrā viesojas arī māsas un ārsti, kuriem, tāpat kā pacientiem, nereti nav spēka turpināt.
