Piektdien vakcīnu varēja saņemt Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā, sestdien vakcīnu pret Covid-19 varēja saņemt divos centros Rīgā, kā arī Jelgavā, Jūrmalā, Cēsīs, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē, bet svētdien strādāja centri Cēsīs un Daugavpilī.
Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda informēja, ka teju visas paredzētās vakcīnas ir izmantotas, ar nelielu, dažu desmitu vakcīnu pārpalikumu Daugavpilī, kuras liks lietā nākamajā nedēļā.
Lielākais īpatsvars no kopējā apjoma ir Rīgā – gandrīz 5000 vakcīnu.
Liela atsaucība bijusi arī Jūrmalā un Jelgavā, viskūtrāk vakcinēšanās process noritēja Daugavpilī.
“Mēs, protams, arī rēķināmies, ka kaimiņvalsts informācijas telpa savā veidā veido priekšstatus un vērtējumu par vakcinācijas procesu un izmantojamajām vakcīnām, bet mūsu uzdevums nodrošināt vakcināciju ar Eiropā un Latvijā apstiprinātām vakcīnām,” norādīja Strazda.
“Mēs viennozīmīgi varam teikt, ka esam šīs nedēļas nogales mērķi sasnieguši. Plāns bija vakcinēt aptuveni 8000 Latvijas iedzīvotāju, kas bija gatavi nākt un izmantot dzīvās rindas principu, neaizmirstot par prioritāro grupu iedzīvotājiem,” norādīja Strazda.
Strazda uzsvēra, ka brīvās rindas princips no procesa viedokļa ir skaidrs, katrs zina, kādi pienākumi jāveic, un tomēr Rīgā iedzīvotāji pie atsevišķiem vakcinācijas centriem rindā pavadīja vairākas stundas.
Strazda stāstīja, ka pēc šo dienu pieredzes birojs plāno uzlabojumus nākotnē, ja atkal būs iespēja masveida vakcinācijas centros saņemt poti pēc rindas principa. Birojs domās, kā nodrošināt ne tikai labierīcības, bet arī dzeramo ūdeni un varbūt pavisam nelielas uzkodas gaidītājiem.
Viņa arī norādīja, vakcinētāju brigādes daudzās vietās bija saplānotas precīzi, bet atsevišķās vietās lielajos centros būs nepieciešams vairāk vakcinācijas brigāžu, pie nosacījuma, ja būs daudz cilvēku un daudz vakcīnu.
Alternatīva ir C līmeņa – mazāki vakcinācijas centri, kuri vēl savu darbību nav uzsākuši, un pie liela vakcīnu apjoma arī šos centru varēs darbināt, un to izkliede pa Latviju būs vēl lielāka, stāstīja Strazda.
Nākamā dzīvā rinda varētu tikt rīkota aprīļa beigās vai maija sākumā, kad Latvijā plānotas liela apjoma vakcīnu piegādes.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka aptuveni pusei pret Covid-19 vakcinēto pirmajās dienās pēc potes saņemšanas iespējami gripai līdzīgus simptomi – visbiežāk galvassāpes, nogurums vai paaugstināta temperatūra. Parasti šie simptomi pēc dienas pazūd, taču Zāļu valsts aģentūra iesaka nākamo dienu pēc vakcīnas ieplānot brīvāku.
KONTEKSTS:
Sestdien, otrajā vakcinēšanas pret Covid-19 brīvās rindas dienā kopumā septiņās pilsētās astoņos vakcinācijas centros vakcīnu saņēma aptuveni 5000 iedzīvotāju. Piektdien 16.aprīlī trīs lielajos vakcinācijas centros tika vakcinēti 3250 iedzīvotāji, kuri gaidīja brīvajā rindā. Svētdien Cēsīs vakcinēja atlikušās 140 devas, bet Daugavpilī bija atvēlētas nedaudz mazāk par 300 devām.
Šajos izlietot daļu no “AstraZeneca” vakcīnām, kuras “aizķērušās” vēl kopš Lieldienām. Liela daļa iedzīvotāju ir skeptiski noskaņota tieši pret “AstraZeneca” vakcīnām, ko veicināja informācija par retajām negatīvajām trombu veidošanas blaknēm. Lieldienu brīvdienās daudzviet pat vairāk nekā puse uz masu vakcinācijas centriem aicināto iedzīvotāju nevēlējās vakcinēties, tajā skaitā tāpēc, ka negribēja saņemt tieši “AstraZeneca” vakcīnas.
Līdz šai nedēļās nogalei iespēja saņemt vakcīnu bija tikai cilvēkiem no 4 prioritārajām grupām – mediķiem, senioriem vecumā virs 60 gadiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, cilvēkiem, kuri dzīvo ar smagi slimajiem bērniem un aprūpē smagi slimos cilvēkus, kā arī skolotājiem, kuri strādā klātienē. No 20.aprīļa plāno sākt vakcinēt piekto no kopumā 8 valdības noteiktajām prioritārajām grupām – karavīrus, zemessargus, operatīvo dienestu darbiniekus un “kritiski svarīgos energoapgādes komersantus”.
Latvijā plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus sabiedrības locekļus, kas vakcināciju nav saņēmuši iepriekš.
