Politiķis atklāja, ka sarunu procesā ir vairāki punkti, kur notiek sadursmes starp iesaistītajām partijām. Viens no tādiem ir kopējā darba organizācija. "Saeimā līdz ceturtdienai jādeleģē pārstāvji komisijās, taču tas vispār nav sākts," sacīja Dzintars. Topošās valdības veidotājiem var pārmest arī komunikācijas trūkumu. "NA ir ļoti iecietīga, cenšamies visus respektēt, neņemt vērā asākus izteikumus. Taču tam, kurš vadīs nākamo valdību, jābūt labam psihologam. Tiklīdz sarunu organizētāju neapmierina kāda nianse vai viedoklis, uzreiz tiek piesaukti ekonomiskie grupējumi," atzina Dzintars. NA bažas izraisa arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izteiktā orientēšanās uz drošības jomas reformām, īpaši ņemot vērā to, ka atsevišķi partijas līderi paši bija iesaistīti šajā sistēmā.
"[Vēl] jautājums, kas izgaismojās vakar. Finanšu ministrija vakar pateica, ka [JKP] solījumi nav izpildāmi. Sarunu organizētājiem ir tāda attieksme: "pieņemsim kā ir, varam izmest solījumus". Ir jāsaprot, ka [sarunās] ir problēmas. Ceļš ir šaurs," teica Dzintars. Vienlaikus viņš izvēlējās atturēties no prognozēm par to, vai JKP premjera amata kandidātam Jānim Bordānam (JKP) valdību izdosies izveidot. NA līdzpriekšsēdētājs gan uzsvēra, ka pašmērķis nav izveidot ātru valdību, bet gan tādu, kas ir stabila.
KONTEKSTS:
Pašlaik valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti pieci politiskie spēki - Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV", "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība".
Otrdien pēc notikušās sarunas ar Finanšu ministrijas amatpersonām politiķi apjautuši, ka premjera amata kandidāta Bordāna piedāvātajā valdības deklarācijas projektā jau ietverto solījumu izpildei nākamgad naudas valsts budžetā nebūs. “Attīstībai/Par!” un Nacionālā apvienība uzskata, ka valdības deklarācijas plāns ir jāpārstrādā, jo nevar dot neizpildāmus solījumus.
„Ir jākonstatē, ka tas sapņu kuģis ir uzskrējis uz fiskālā sēkļa,” tā pēc tikšanās ar par valsts budžeta tapšanu atbildīgajām Finanšu ministrijas amatpersonām otrdien konstatējis „Attīstībai/Par!” politiķis Daniels Pavļuts.
Finanšu ministrija aplēsusi, ka premjera amatam nominētā Jāņa Bordāna piedāvātajā valdības deklarācijas projektā jau sākotnēji iekļauto pasākumu īstenošanai būtu nepieciešami aptuveni 1,7 miljardi eiro. Tiem vēl pieskaitot jau aizejošās valdības apstiprinātos solījumus, piemēram, par mediķu un tiesnešu algu palielināšanu, sanāk, ka solījumu izpildei vajadzīgi teju 2 miljardi eiro. Līdzīgu pozīciju pēc otrdienas sarunas ieņēmusi Nacionālā apvienība. Tās līderis Dzintars pauda pārliecību, ka būtu bezatbildīgi iekļaut valdības deklarācijā solījumus, kurus valdība nespēs izpildīt.
