Dzintars atzina, ka prezidenta argumentācija, noraidot „Vienotības” izvirzīto kandidātu premjera amatam – aizsardzības ministru Arti Pabriku, bija noslēpumaina. Savukārt NA bija paudusi pozitīvu attieksmi pret Pabrika kandidatūru, bet ne skaidru atbalstu, jo apvienība nevar „automātiski paust atbalstu”, nezinot potenciālā valdības vadītāja vīziju par valdības darbu, atbildības jomu sadalījumu koalīcijā.
Dzintars piekrita, ka pēc Valda Dombrovska („Vienotība”) lēmuma atkāpties no amata neilgi pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, būtu loģiski, lai arī nākamo premjera amata kandidātu virzītu „Vienotība”. Viņš arī pauda, ka Nacionālajai apvienībai nav svarīgs ne nākamā potenciālā premjera uzvārds, ne politiskā piederība, taču NA būs svarīgs nākamā valdības vadītāja redzējums vairākos jautājumus, piemēram, termiņuzturēšanas atļauju tirdzniecības ierobežošana, visu skolu pakāpeniska pāreja uz mācībām latviešu valodā un citi jautājumi.
Vērtējot prezidenta rīcību, otro reizi noraidot „Vienotības” virzīto kandidātu Pabriku un dodot partijām laiku vienoties par nākamo valdību līdz 7.janvārim, pretējā gadījumā solot nominēt savu izraudzīto kandidātu, Dzintars atzina, ka tas, kas nav aizliegts, ir atļauts, un prezidentam ir šādas tiesības. Vai „tas attaisnosies labvēlīgā rezultātā”, šobrīd ir grūti spriest, atzina Dzintars.
Jau ziņots, ka Bērziņš noraidīja vienīgo premjera amata kandidātu - „Vienotības" virzīto aizsardzības ministru Arti Pabriku, un viņa vietā partijām būs jāmeklē cits jaunās valdības vadītājs. „Vienotība" Ministru prezidenta amatam virzīja tikai Pabriku, taču jau trešdienas rītā „Vienotības” pārstāvis Dzintars Zaķis atklāja, ka partija jau domā par citu kandidātu, meklējot to gan partijā, gan ārpus tās
Dombrovskis no amata atkāpās novembra nogalē. Šo soli viņš pamatoja ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju, kurā, iebrūkot veikala „Maxima" jumtam, bojā gāja 54 cilvēki.
"Vienotība" pauda gatavību uzņemties arī nākamās valdības vadību un izvirzīja trīs iespējamos kandidātus – Pabriku, bijušo kultūras ministru Intu Dālderi un bijušo ekonomikas ministru un tagadējo eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Valsts prezidents pēc sarunām ar politiskajām partijām nolēmis uz valdības vadītāja amatu nenosaukt nevienu no izvirzītajiem kandidātiem un turpināt politiskās konsultācijas šonedēļ.
Prezidents arī neoficiāli piedāvājis premjera amatu Āboltiņai, taču viņa no tā atteikusies.
