Viņš stāstīja, ka valsts budžetā ir daudz vajadzību un ir jāatrod līdzsvars.
Dzintars arī uzsvēra, ka, ja mediķu arodbiedrība panāktu Saeimas atlaišanu, ko ir solījusi prasīt gadījumā, ja politiķi budžetā neparedzēs vēl lielāku finansējuma pieaugumu veselības aprūpei, tas situāciju nemainītu. "Neatkarīgi [no tā], kurš sēžas pie galda, budžeta apmērs paliek tāds, kāds ir," sacīja Dzintars.
Viņš norādīja, ka valsts budžets top mokošā procesā, ņemot vērā, ka ir jaunas partijas, kuras ne vienmēr ir gatavas kompromisiem, bet beigās jābūt vienprātībai.
Vēl politiķis pauda viedokli par valsts atbalsta palielināšanu politiskajām partijām. Dzintars ieceri atbalsta, tomēr, viņaprāt, vajadzētu noteikt vēl mazāku summu, ko partijām var ziedot privātie sponsori. Pašlaik grozījumos minētā summa esot pārāk liela.
KONTEKSTS:
Mediķu arodbiedrība ir gatava plašām protesta akcijām, iekļaujot arī streiku un iziešanu ielās.
Pērn Saeimas deputāti, tostarp vairāki esošās valdības ministri, likumā noteica, ka arī 2020. gadā algām jāaug par 20%. Taču vienojoties par to, ko var un ko nevar izdarīt ar 2020. gada valsts budžetu, valdība saprata, ka to nav iespējams izdarīt.
Valdības nolemtais nozīmē, ka medicīnas darbinieku algu pieaugums varētu būt uz pusi mazāks. Ja pildītu šo likumu, tad nākamgad tikai šiem mērķiem papildus vajadzētu 191 miljonu eiro. Bet visai nozarei papildus atvēlēti vien 50 miljoni.
Lielākā daļa no šīs valdības ministriem pērn, kad Saeimā tika pieņemts lēmums par mediķu algu celšanu, paši bija Saeimas deputāti. Taču šobrīd politiķi izvairās no paškritikas, runājot par tā laika lēmumu, kuru nav iespējams izpildīt.