Dzimumā balstīta vardarbība Latvijai gadā izmaksā ap 1,6 miljardiem eiro

Personas dzimumā balstīta vardarbība Eiropas Savienībai (ES) gadā izmaksā 366 miljardus eiro, secinājis Eiropas Dzimumu vienlīdzības institūts, kurš veicis pētījumu, lai aprēķinātu, cik lielas ir gan tiešās, gan netiešās vardarbības izmaksas. Vardarbība pret sievietēm veido 79% no šīm izmaksām – 289 miljardus eiro katru gadu. Latvijā šāda vardarbība izmaksā 1,6 miljardus ik gadu. Vai Latvijas atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajām organizācijām ir plāns, kā mazināt vardarbību, kas ne tikai glābtu līdzcilvēkus, bet palīdzētu arī valstij ietaupīt?

Dzimumā balstītas vardarbības izmaksas ES un LatvijāKristaps Feldmanis

Eiropas Dzimumu vienlīdzības institūta direktore Karlīna Shēle rakstiskā komentārā, publicējot pētījumu, norādīja – lielās izmaksas veido daudzi un dažādi faktori. Tieša palīdzība, piemēram, patversmes vardarbības upuriem ir vien neliela daļu no kopējiem izdevumiem.

Shēle sacīja: "Cilvēka dzīvei, sāpēm un ciešanām nav cenas. Tomēr vardarbības radīto izmaksu apzināšana var palīdzēt ES valstīm novirzīt naudu, kur tā patiešām ir nepieciešama un kur tā ir visefektīvākā. Ar naudas tērēšanu upuru atbalstam nepietiek. Piemēram, patversmes rada vien 0,4% no kopējām izmaksām, kas rodas personas dzimumā balstītas vardarbības dēļ. ES valstīm vairāk jāinvestē aktivitātēs, kas novērš vardarbību pret sievietēm un aizsargā upurus. Tā ir gan morāla nepieciešamība, gan arī gudra ekonomika."

Dzimumu vienlīdzības institūts aprēķinājis, ka lielākās izmaksas, aptuveni 56%, veido tieši fiziskā un emocionālā ietekme un ar tām saistītās sekas.

Aptuveni piektā daļa ir dažādu iesaistīto dienestu darbs cīņā ar vardarbības sekām. 14% izmaksu ir ekonomikā negūtie ienākumi no personas, kura vardarbības dēļ nevar, piemēram, strādāt.

Tāpat kopējo izmaksu katlu papildina arī, piemēram, šķiršanās procesi, cīņas par tiesībām uz bērnu aprūpi, palīdzība ar mājvietas rašanu, bērnu aizsardzība un vēl virkne citu izdevumu, kuru varētu nebūt, ja nebūtu vardarbības.

Šie dati iegūti, balstoties iedzīvotāju skaita datos katrā valstī 2019. gada sākumā.

Pamata izdevumi aprēķināti Lielbritānijā un tad tā pielīdzināta katrai ES dalībvalstij, ņemot vērā to, cik katrā valstī ir iedzīvotāju.

Situācija Latvijā

Latvijas Radio vēlējās uzzināt arī Labklājības ministrijas (LM) vērtējumu par esošo situāciju un iespējamajiem uzlabojumiem, lai mazinātu vardarbību un līdz ar to arī ietaupītu naudu.

LM gan skaidroja, ka persona, kura esot palīdzējusi tapt šim pētījumam un kura bijusi eksperte dzimumu vienlīdzības jautājumos, nu devusies mūžībā, tādēļ pašlaik ministrijai nav atbilstoša speciālista šajos jautājumos.

Bet ministrijas pārstāvis Egils Zariņš skaidroja, ka dažādas ar šiem jautājumiem saistītās problēmas ministrijai ir zināmas, pie tām strādā, un ministrija aktīvi meklē arī jaunu darbinieku, kurš varēs turpināt risināt vardarbības un dzimumu vienlīdzības jautājumus.

Tikmēr daļa izmaksu ir saistītas arī ar Iekšlietu ministriju. Ministres Marijas Golubevas ("Attīstībai/Par!") padomniece stratēģiskajā komunikācijā Linda Curika atzina, ka, neiepazīstoties ar pētījumu ļoti detalizēti, ir grūti arī sniegt smalku vērtējumu un redzējumu par situāciju, taču ministrija ir apņēmusies ar šiem datiem iepazīties un tos ņemt vērā, spriežot par nepieciešamajām rīcībām konkrētajā jomā.

Curika sacīja: "Mēs šo pētījumu, šo ziņojumu noteikti izpētīsim. Mēs pievērsīsim uzmanību tam, kā ir analizēti dati par Latviju un kādi dati vispār ir pieejami gan par šo piemēra izpēti no Lielbritānijas, kas ir daļa no šī pētījuma, gan arī kopumā ES. Mēs no savas puses ministrijā arī skatīsimies, vai mums ir pieejami atbilstoši dati un, ja ne, tad – kā tos varam labāk iegūt un apkopot. Vardarbība ģimenē ir viena no ministres prioritātēm Iekšlietu ministrijā."

Izmaksu "neredzamā daļa"

Cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jautājumu konsultante Dace Kavasa pārstāvējusi Latviju Eiropas Dzimumu vienlīdzības institūtā, kas ir arī pētījuma autori līdz 2019. gadam.

Kavasa uzsvēra, ka lielu daļu no kopējām izmaksām veido tā dēvētā "neredzamā daļa". Piemēram, policista atalgojums, kamēr viņš strādā pie konkrētā notikuma.

Tas arī rada lielo summu, jo tiešās izmaksas, piemēram, patvēruma apmaksa nebūt nav viss, par ko vardarbības gadījumā valstij vai pašam cilvēkam jāmaksā. Šobrīd vardarbības situācija Latvijā gan nav iepriecinoša. Covid-19 pandēmija to veicinājusi. Kavasa uzskata, ka savi mājasdarbi veicami gan valstij, gan arī sabiedrībai.

"Vardarbības pieņemšana un akceptēšana ir joprojām pietiekami augsta. Tas, ka mēs pieņemam, mēs nesaredzam, ka kādas konkrētas darbības ir vardarbība. Mēs vienkārši to nedefinējam kā vardarbību.

Vienkāršākais piemērs ir pēršana. Daudzi cilvēki to neredz kā vardarbību. Viņi saka: "Nu, kā? Vienkārši iesitu pa dibenu." Tas norāda, ka ir jāstrādā diezgan daudz, – jau arī agrīnā vecumā," skaidroja Kavasa.

Viņa turpināja: "Un otra daļa, ko valsts var darīt – preventīvais darbs būtu jāveic. Viens virziens noteikti būtu, kā integrēt, sākot ar veselības mācību, sava ķermeņa apzināšanos, savu robežu apzināšanos. Un otrs no valsts puses – veidot un saglabāt šīs atbalsta programmas, kas ir gan cietušajiem, gan varmākām. Paralēli strādājot gan ar apziņas veidošanu, gan ar tiesībsargājošajām iestādēm, gan ar pašas sistēmas veidošanu, mēs pasakām cilvēkiem, ka "mēs gribam, lai jūs jūtaties droši"."

Atzinīgi vērtē, ka šāds pētījums ir

Sieviešu resursu centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce ļoti atzinīgi vērtēja to, ka šāds pētījums ir veikts. Viņa gan norādīja, ka pētījuma, kura pamatdati iegūti Lielbritānijā, rezultātus ir grūti pielāgot Latvijai, jo krietni atšķiras pakalpojumu klāsts, kurus var saņemt vardarbības upuri un varmākas šeit un Lielbritānijā. Lāce gan uzskata, ka pētījumam jebkurā gadījumā ir liela vērtība.

"Ko mums dod šis pētījums? Pirmkārt, tas iedod mums ieskatu šajā problemātikā kā tādā. Parāda, ka šie dati ir nepieciešami, ka tie mums ir jāvāc, un šis jautājums ir pacēlies arī darba grupā Saeimā, kas ir veltīta vardarbības ģimenē novēršanā; ka šie dati mums ir iztrūkstoši, ka mums ir jāstrādā, lai tie būtu. Un, otrkārt, tas palīdz mums arī domāt, kā veidot efektīvākas politikas, lai novērstu vardarbību," viņa skaidroja.

Svarīgi sniegt arī pakalpojumus, kuri sasniedz mērķi un kuri ir efektīvi. Turklāt valstij pakalpojumu izmaksas personām, kuras cieš no vardarbības, jāsedz pilnībā. Šobrīd tā nav.

Lāce sacīja: "Lai nebūtu tā, ka viņa [sieviete] ir spiesta atgriezties šajās vardarbīgajās attiecībās dažādu iemeslu, nerisinātu situāciju vai mājokļa, vai kādu citu iemeslu dēļ. Ja mēs skatāmies uz centra "Marta" situāciju, tad gadā mums izmaksā sniegt palīdzību cietušajām personām ap 230 tūkstošiem eiro. No tiem vardarbības ģimenē problemātikas risināšanai mums ir 33 000 eiro no valsts resursiem. Pārējie resursi mums saistībā ar vardarbības ģimenē cietušajām personām ir jāsarūpē no citiem avotiem. Liels paldies ziedotājiem, un šobrīd arī liels paldies "Dod pieci!" kampaņas rezultātam, kas mums dod šos resursus, bet principā, ja mēs skatāmies uz vienu cietušo personu, rehabilitācijas pakalpojumu valsts nodrošina 37% apmērā."

Lai arī vardarbības radītajām izmaksām veltīts pētījums ir ļoti noderīgs, jo parāda gan tiešās, gan slēptās izmaksas vardarbības seku novēršanai, tomēr pilnvērtīgas ainas ieraudzīšanai un problēmu apzināšanai pašlaik svarīgākais ir arī Latvijā sakārtot sistēmu, lai būtu pieejami dažādu veidu dati, ar kuriem strādāt.

Tomēr pati nozīmīgākā ir sabiedrības izpratnes veicināšana, jo ikvienam jāsaprot, ka vardarbība nekādā mērā nav pieņemama.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt