Ērika Ešenvalda Dvēseles dziesma Dziesmu un deju svētkos izskanēja pašā noslēgumā. Tā esot bijusi vien no spēcīgākajām kompozīcijām, kas apvienojusi kop kori un devusi jaunu spēku svētku dalībniekiem.
Kā atzīst Londonas latviešu kora vadītāja Lilija Zobens tas bija pacēlums, ko jo īpaši izjuta koristi, kurus dzīves ceļš aizvedis ārpus dzimtenes robežām. Viņa zina stāstīt, ka ir dziedātāji, kuriem lielais notikums ļāvis sajutis piederību Latvijai.
"Man ir koriste, kurai māte ir krieviete un tēvs latvietis. Viņa ir jauna meitene, kas studē. Korī viņa atradusi laipnību un uzņemšanu. Bet braucot uz Dziesmusvētkiem, viņa atklājusi, ka jā, viņa ir latviete, ka viņa te beidzot jūtas kā mājās,"saka Zobens.
Lilija Zobens vērtē, ka cilvēkus ārpus Latvija izveduši dažādi iemesli, ir tādi, kas meklē labāku dzīvi, citus aizrāvusi mīlestība, vēl citi vēlas redzēt pasauli. Tomēr koris ir veids, kā uzturēt saikni ar latviešu sabiedrību un arī cittautiešos atrast latvisko identitāti: "Gājiens bija fenomenāls. Atceros, ka 2008. gadā bijām divas no kora- es un mana meita. Bet šogad viss koris, 37 cilvēki soļojām pa Rīgas ielām un mūs apsveica un sauca, lai braucam mājās. Mana sirds bija pilna… biju lepna par saviem koristiem, ka viņi ir sagatavojušies un viņi visi bija gatavi, iemācījušies dziesmas. Tas bija nepārspējami."
Lilija Zobens ģimene atrodas Lielbritānijā un dažādu apstākļu dēļ viņa nedzīvo Latvijā. Tomēr katru gadu brauc vairākas reizes, lai, kā pati saka, uzlādētos un atrastu spēku. Bet Ilze Krūmiņa Uz Lielbritāniju aizbrauca pirms diviem gadiem. Tagad viņa atgriežas.
Kā teic Lilija Zobens, daudzi cilvēki meklē iespējas pasaulē un vai dziesmu svētki viņus atgrieztu atpakaļ… to grūti pateikt.
Ilze Krūmiņa koros dziedājusi jau sen un redz Dziesmu un deju svētkos patriotisma atplaukšanu. Viņa uzskata, ka tādas sajūtas ir ne tikai dalībniekiem, bet arī skatītājiem.
"Vairāk ar Dziesmu svētkiem var nevis stimulēt atgriezties, bet piesaistīt jaunos latviešus dziedāt. Jo dziedāt mēs varam jebkurā pasaules malā, bet sadziedāties Latvijā. Tā ir iespēja jauniem cilvēkiem izbaudīt, padomāt vai atgriezties vai nē, bet tas, ka dziedāšana strādātu, tas noteikti," stāsta Krūmiņa.
Lai gan dziesmu un deju svētki var dot spēku reizi piecos gados, tomēr ar patriotismu vai spēcīgām tradīcijām ne vienmēr pietiek, lai atgrieztos dzimtenē. ir ģimenes, kurās ir jau bērni auguši ārzemēs vai arī kuras neredz iespējas atrast darbu Latvijā, arī uz šāda pacēluma neatgriezīsies.
