Varētu teikt, ka jau pirms kādiem 30 gadiem līdz Latvijai nonāca ziņa, ka lielogu dzērvenes ir vērtīgs augs, kas varētu iedzīvoties arī Latvijā un nest peļņu audzētājiem, atceras Āris Šalkonis no zemnieku saimniecības “Stīgas”.
“Pienāca informācija, kāds bija bijis ASV, ka tur audzē, pārsteidza lielā ražība no viena laukuma vienības, tad sapratām, ka ir jāsāk, kaut ko gribējās pašiem,” atzīme Šalkonis.
Tieši vēlme būt neatkarīgiem arī bija sākums dzērveņu audzēšanai. Izdevies atrast saimniekošanai padomju laikā izstrādātu kūdras purva lauku un tur uzsākt audzēšanu. Āris Šalkonis stāsta, ka Alsungas pusē tagad trīs dzērveņu šķirnes aug salīdzinoši nelielās platībās – 1,5 hektāros. Tas ir tik daudz, lai ģimenes saimniecība ar to varētu tikt galā, jo darbu dzērveņu laukā netrūkst visa gada garumā.
“Bez piepūles tas nesanāk, ja neravē, tad te aug koki un būtu mežs, jācīnās ar pavasara un rudens salnām, jāskatās, ko var izdarīt ar laistīšanas iekārtu. Ja noguļ vienu aukstu nakti, tad arī nekā, tad var iet mājās,” skaidro Šalkonis.
Ģimene dzērvenes audzē nu jau 25 gadus. Saimnieks atklāj: “No viena kvadrātmetra esam nolasījuši pat 4 kilogramus, aptuveni 10 litrus, bet vidēji 1,5 kilogramus, kas arī ir daudz.”
Ogas nonāk dažādās veikalu ķēdēs, galvenokārt tā ir izspiesta dzērveņu sula.
“Mēs sulu nekarsējam, tā ir dzīva sula, paliek viss vērtīgais, kas dzērvene ir iekšā. Lai sula nebojātos, mēs ogas rūpīgi mazgājam un tur nav neviena bojāta oga,” uzsver Šalkonis.
Saimnieki saka, ka būšana svaigā gaisā, lasot dzērvenes un tās arī ēdot, ir labākās zāles pret dažādiem vīrusiem.
Dzērvenes izmantot var dažādi, stāsta saimniece Ausma Šalkone: “Var saldajos vārīt, uz saldējumu likt, malt, dažādi.”
Kaut arī Latvijā dzērvenes audzē jau vairākus gadu desmitus, joprojām tā ir sākuma stadijā, spriež audzētājs.
“Ja dzērveņu audzētājiem izdosies apvienoties un sakārtot ogu pārdošanu vairumā, tad ļoti [perspektīvi]. Pagaidām tas notiek ļoti individuāli,” bilst Šalkonis.
Latvijā dzērvenes audzējot aptuveni 20 ģimenes saimniecības, arī platība, kura audzēt, vairs nav daudz, jo pārsvarā notiek kūdras izstrāde. Talsu pusē nu jau gandrīz 30 gadus dzērvenes 15 hektārus lielā platībā audzē Zanda Brālīte un viņas ģimene, turklāt iesaistītas vairākas paaudzes. Izveidotais kooperatīvs “Ziemeļoga” pagaidām nav īpaši aktīvs un tam ir savi iemesli.
“Ir tāds pārmaiņu laiks, nebija labas ražas, un nebija vajadzības kooperēties, lai pārdotu, pēdējos piecos gadus, šī ir vislabākā raža,” skaidro Brālīte.
Zemnieku saimniecības “Piesaule” dzērveņu laukos audzē 7 šķirnes, tagad notiek arī ekskursijas, kur viesiem piedāvā degustēt dzērveņu kompotu, kas daudziem esot liels pārsteigums.
“Visiecienītākā atrakcija ir salasīt dzērvenes pašam, iedodam nelielus trauciņus, lai redz, ko nozīmē ogu pacelt no lauka kādā traukā,” stāsta saimniece.
“Piesaules” ogas nodod pārstrādei. Lielogu dzērveņu Latvijas tirgū šogad netrūkšot, un tās redzēsim veikalu plauktos gan svaigas, gan pārstrādātas.
