Sūnās un garajās stīgās, šķiet, kāds savēris sarkanas krelles. Tik daudz, ka grozi un spaiņi piepildās viens un divi.
Ogas vēl karājas kātiņos. Ir ērti vākt. Parasti ap šo laiku sniegs dzērvenes jau ir notriecis zemē.
"Tā nav bijis, ka janvārī lasa ogas," atzīst ogotāja Gunta Dankaniča. "Te ir kaut kas prātam neaptverams. Dzīvē neesmu kaut ko tādu redzējusi. Tik daudz, ir nenormāli daudz viņas.”
"Šis ir speciāli atstāts priekš ekskursantiem, lai nāk un... Arī pēc kombaina vākšanas paliek piektā daļa un cilvēki brauc rudenī lasīt. Nevar paslēpot, toties varam braukt ogas lasīt," aicina zemnieku saimniecības “Gundega” jaunais saimnieks Lauris Špats.
Saimniecībā “Gundegas” lielogu dzērvenes audzē 20 hektāros. Tās galvenokārt pārstrādā - gatavo sukādes, sulas un sīrupus. Šis ir vecākais dzērvenājs, ar kuru pirms 30 gadiem te viss sākās.
"Padsmit šķirnes, daļa Latvijas, daļa ir mūsu pašu izdalītas. 'Anda', 'Lauma', tās savukārt agrākas, labāk panes mūsu laika apstākļus. Visa tā audzēšana ir liels zinātnisks darbs tēva, jau 1989. gadā, kad sākām, te bija tukši kūdras lauki," stāsta Lauris.
Janvāra dzērvenes ir saldākas.
"Mīkstākas, salu dabūjušas, bet garšīgas. Bērniem labāk garšo mīkstākas," saka zemnieku saimniecības “Gundega” jaunā saimniece Linda Špate.
Tikmēr ogotāja Indra Skujiņa atzīst, ka lasīt ogas janvārī ir brīnišķīgi, liels pārsteigums.
"Ļoti labas, jo ogas pirms lietošanas ir jāsasaldē. Tas ir izdarīts dabīgi. Un tagad varam gatavot suliņu un visu pārējo," saka Indra.
Sievas neesot domājušas tik daudz lasīt. Kā nu smagos spaiņus aiznesīs? Promejot nosaka - nevar skatīties ne pa labi, ne kreisi. Taču rokas pašas atkal stiepjas pēc ogām.