Dienas ziņas

P. Rebenoka slepkavu atrašana policijai ir prioritāte

Dienas ziņas

Vairākās Eiropas valstīs atkārtots Covid-19 uzliesmojums

Beigusies dzērveņu lasīšana Teiču purvā

Dzērveņu lasīšanai Teiču purvā šogad – 1000 atļauju

Sācies dzērveņu lasīšanas laiks, un ogotāji dodas uz purviem, bet ne vienmēr drīkst lasīt jebkurā vietā un laikā. Īpaša sistēma jau aptuveni 20 gadus tiek īstenota Teiču dabas rezervātā, kur ogotājus stingri kontrolē inspektori, jo ir tikai dažas dienas, kad Teiču purvā atļauts lasīt dzērvenes, un aizvadītajās brīvdienās tika izsniegtas pēdējās atļaujas šajā gadā.   

Teiču dabas rezervāta likums paredz, ka regulējamā režīma zonās teritorijā esošo pašvaldību iedzīvotāji drīkst lasīt dzērvenes, bet tikai tad, kad saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Šogad izsniegts vairāk nekā 1000 šādu atļauju, ogu lasīšanai nosakot četrus datumus septembrī.

Septembris un oktobris Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem Teiču purvā ir darbīgs laiks – ik dienu jāapseko teritorija, lai tajā ogotāji neuzturētos bez atļaujas.  

“Bieži gadās diemžēl, ka cilvēki ārpus šīm atļaujas dienām iet. Cilvēki brauc no Jēkabpils puses, viņiem apkārt ir četrpadsmit purvi, no Madonas puses, tur arī diezgan daudz purvu, Lubānas pusē diezgan daudz purvu. Tas tomēr ir koncentrēts šiem iedzīvotājiem, nevis pārējiem. Ir gadījies, ka pārkāpēji ir gan no Ventspils, gan no Pļaviņām, gan no Jēkabpils diezgan bieži,” stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis.

Teiču purvā dzērvenes atļauts lasīt ne vien tikai dažas dienas, bet ir jāievēro arī citi noteikumi.

Ir saudzīgi jāizturas pret zemsedzi, pēc iespējas mazāk to izbradājot. Aizliegts arī izmantot palīgierīces, vākt sēnes vai citas ogas.

“Mēs esam ļoti priecīgi, tiešām ogu ir daudz, viņas ir lielas. Pati esmu dzimusi mētrieniete, man te lauku mājas, tāpēc es arī šeit braucu. Regulāri, katru gadu. Šogad četras dienas ļautas, iepriekš katru gadu bija tikai vienu dienu,” stāstīja ogu lasītāja no Madonas Ineta.

“Vienkārši atbraucu uz vienu dienu gadā, saulītē. Daļu iesaldēt, daļu mājās sanāks apēst, uzvārīt kādu ievārījumu. Vairāk jau prieka pēc lasīšanai, tās ogas jau pēc tam ziemā pa drusciņai izlietojas,” klāstīja ogu lasītāja no Mētrienas Lelde.

Lai arī daudzi cenšas ievērot visas prasības, ir tomēr gadījumi, kad ogotāji arī atstāj aiz sevis dažādus atkritumus. Tā gan ir problēma arī citviet.

“Cilvēki ir dažādi, cilvēki mēdz apmaldīties. Viņi, ejot iekšā, saliek maisiņus kokos vai lupatiņas iesien. Svarīgi tas, lai, ejot ārā, viņi tās noņemtu, jo ļoti bieži pēc viņiem paliek ļoti daudz atkritumu. Smēķētājiem jābūt ļoti uzmanīgiem, jo šķiet, ka purvs ir slapjš, bet tomēr ir jāievēro piesardzība,” norādīja Dagnis Vasiļevskis.

Tā kā daudzi purvi atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, pirms došanās pēc dabas veltēm inspektori aicina noskaidrot, kādi noteikumi ir spēkā konkrētajā vietā un vai vispār tajā atļauta ogu lasīšana. To iespējams uzzināt dabas datu sistēmā „Ozols”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti