Turpmāk atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē būs paredzēta vienā Krimināllikuma pantā, nosakot soda apmēru atkarībā no personas veselībai un dzīvībai radītā kaitējuma.
Par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā bez tiesībām paredzēta brīvības atņemšana līdz vienam gadam vai piespiedu darbs, vai naudas sods, nosakot arī iespēju piemērot mantas konfiskāciju.
Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu reibumā, ja rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums, brīvības atņemšana piemērojama uz laiku līdz četriem gadiem, paredzot arī iepriekšminētos alternatīvos soda veidus un tiesību atņemšanu.
Par tādu pašu pārkāpumu, ja cietušajām nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums, brīvības atņemšana paredzēta uz laiku līdz pieciem gadiem, ļaujot piemērot arī alternatīvus soda veidus. Savukārt tiesību atņemšana paredzēta uz laiku līdz septiņiem gadiem.
Ja cietušajam būs nodarīts smags miesas bojājums vai izraisīta cilvēka nāve, Krimināllikums paredzēs brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem, atņemot tiesības uz laiku līdz 10 gadiem, paredzot arī iespēju piemērot mantas konfiskāciju.
Ja braukšana reibumā būs izraisījusi divu vai vairāk cilvēku nāvi, brīvības atņemšana paredzēta uz laiku no trim līdz 15 gadiem, atņemot tiesības uz laiku no 5 līdz 10 gadiem. Paredzēta arī iespēja piemērot mantas konfiskāciju.
Saeimā norāda, ka patlaban gradācija atbildībai par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu nav noteikta un brīvības atņemšanas sods paredzēts no trim līdz 15 gadiem, sankcijā neparedzot alternatīvus soda veidus.
Vienlaikus likumā plānots no pieciem uz trim gadiem samazināt maksimālo brīvības atņemšanas soda robežu par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums.
Ņemot vērā, ka pārkāpums var būt izdarīts aiz neuzmanības, nav pamata personu ilgstoši izolēt no sabiedrības, norāda likumprojekta autori. Vienlaikus šādos gadījumos obligāti tiks piemērota tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.
Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, likumprojekts paredz Krimināllikumā noteikt daudz augtākas maksimāli piemērojamās naudas soda sankcijas. OECD pretkorupcijas eksperti norādījuši, ka patlaban maksimālais iespējamais soda apmērs par kukuļošanu ārvalstu amatpersonai, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un grāmatvedības pārkāpumiem, kas izdarīti mantkārīgā nolūkā, Latvijā ir pārāk zems.
Krimināllikuma grozījumi paredz arī virkni citu izmaiņu.
