Panorāma

Nesteidzas ar deklarāciju patiesuma pārbaudi

Panorāma

Dānijas karalienei mētelis no Krāslavas

Dzelzs priekškara velomaršruts

«Dzelzs priekškara» velomaršruta autors mudina Latviju sakārtot veloceļus

Investīcijas ar daudzkārtīgu atdevi – tā saka velomaršruta “Dzelzs priekškars” autors, mudinot Latviju vairāk ieguldīt riteņbraucējiem piemērotas infrastruktūras izbūvē. Šobrīd Baltijas jūras piekraste tieši Latvijas teritorijā tiek izcelta kā vājais posms vairāk nekā sešarpus tūkstošus kilometru garajā velotrasē, bet vides un pašvaldību  lietu ministrija norāda, ka budžetam šobrīd ir citas prioritātes.

 “Dzelzs priekškara” velomaršruts sākas uz Norvēģijas un Krievijas robežas pie Barenca jūras un ved caur 20 Eiropas (no tām 14 – Eiropas Savienības)  valstīm pa vairāk nekā sešarpus tūkstošus kilometru garo robežu, kas savulaik sadalīja Eiropu. Maršruts noslēdzas vietā, kur pie Melnās jūras robežojas Turcija un Bulgārija.

Velotrases idejas autors, Eiropas Parlamenta transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers šādi piedāvā velotūristiem iepazīt teju pusgadsimtu savstarpēji atdalīto Eiropas valstu kultūru, vēsturi un tradīcijas, un šīm valstīm – nopelnīt.

“Šveicē ir veikts pētījums, kas parāda – velotūrists dienā iztērē 35 eiro, pat neskaitot naktsmītnes, kamēr autobraucējs – tikai desmit,” saka Mihaels Krāmers.

“Tas ir novecojis priekšstats, ka ar divriteni ceļo trūcīgi cilvēki, šobrīd ir tieši pretēji, zinu cilvēkus, kuriem garāžā stāv mersedess, bet viņi Eiropu apceļo ar velosipēdu.  Piemēram, Serbijā ir kāds ļoti slavens veloceļš, par kuru 2008. gadā teica – mums ir tikai 500 velotūristu gadā. Tad viņi izlēma to pareklamēt, un pēc četriem gadiem 500 braucēju vietā bija 13 000, un parēķiniet – 35 eiro dienā, finansiālais ieguvums ir iespaidīgs,” uzsver Krāmers.

Latvijā Krāmers jau atkārtoti ieradies, lai pats izpētītu piekrastes posmus, ko velomaršruts šķērso tikai uz papīra. Realitātē jāmet līkumi, kopā ar kravas automašīnām braucot pa šoseju vai arī jācīnās ar pludmales smiltīm.

“Lietuvā ir lielisks riteņbraucēju celiņš, bet tālāk šeit vairākās vietās ir ļoti smilšains. Tālāk ziemeļos, Igaunija – atkal lieliski. Tāpēc Latvijai kaut kas ir jādara, jums šeit ir izcili priekšnoteikumi – 40 kilometri gar pašu pludmali, tikpat kā nav cilvēku, var nopeldēties Baltijas jūrā. Jūs pat iedomāties nevarat, ja es Vācijā pateiktu – brauciet šeit, te ir 40 kilometri pludmales bez cilvēkiem, viņi teiktu – tas taču nevar būt! Bet šeit tā ir realitāte! Jums tikai jāuzlabo veloceliņi,” mudina Krāmers.

Baltijas jūras piekrastes velomaršruta vērtību vēl krietni palielina arī šeit pieejamās vēstures liecības, piemēram, Liepājas Karostas cietokšņa drupas.

Projekta pārstāvis Latvijā atzīst – Latvijā ir veikta trases marķēšana, vietām izvietoti informācijas stendi un velonovietnes, bet speciāli “Dzelzs priekškara” maršrutam riteņbraucēju celiņi izbūvēti nav, par spīti iespējai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu 85 procentu apmērā

“Ir pieredze tāda diemžēl, ka Lietuvas puse no Palangas līdz Šventai uzbūvēja veloceliņu par Eiropas naudu, Latvijas puse to naudu atdeva atpakaļ. Mēs šodien tiekamies ar Rucavu, gribam noskaidrot, bet, cik ir informācija, Dabas aizsardzības pārvaldei bija problēmas, nevarēja kaut ko saskaņot, bet lielākā problēma bija līdzfinansējums,” stāstīja  Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.

“Iepriekšējais [vides un pašvaldību lietu] ministrs, Naudiņa kungs, viņš pats uz savu iniciatīvu izbrauca ar mums šos posmos, aprēķināja summas un ieplānoja šo budžetu, diemžēl šobrīd nauda tiek izmantota citām lietām,”  stāstīja Sijāts.

Atbildīgās nozares pašreizējais ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) pārmetumus noraida, uzsverot – politiskā griba īstenot projektu ir, bet prioritātes valsts budžetā ir citas. Viņš arī uzsver – Latvijai piekrastes pielāgošanā velobraucējiem būtu jāiegulda krietni vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstīm.

“Mēs varam runāt par Lietuvas piemēru, kur ir daži desmiti kilometru, kas iet gar jūras piekrasti, vai par Latvijas piekrasti, kur ir simtiem kilometru, kur ir maz iedzīvotāju, un cik tad ir to potenciālo tūristu, kas brauktu cauri, cik tad maksā šīs iespēja viņiem izbūvēt speciālu infrastruktūru…” norādīja Gerhards.

- Ja vienīgā iespēja ir braukt pa šoseju, jūs uzskatāt, ka tādā vietā ir vēl kaut kas papildu jāizbūvē vai nē? - Bet jūs uzskatāt, ka mums ir resursi?  - Nē, es jums kā ministram jautāju... - Es jums arī atbildu – par ko mēs runājam, par kādu iespējamo dalībnieku skaitu šajos dažos mēnešos Latvijas klimatiskajos apstākļos...

Pēc projekta īstenotāju teiktā, no kopumā teju sešsimt kilometru garā velomaršruta posma Latvijas teritorijā riteņbraucēju vajadzībām neatbilstoši ir aptuveni 140  kilometri.

 

  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti