Šifrētā nosaukumā bunkuru padomju gados dēvēja par “Objektu numur 100”. Tagad tas kļuvis par vēsturi.
Bunkurs zem Centrālās dzelzceļa stacijas bija pilnībā aprīkots, lai Baltijas dzelzceļa darbinieki varētu šo vietu izmantot draudu gadījumā – atomkara vai ķīmiska uzbrukuma situācijā. Tajā bija ierīkotas darbistabas, dušas un telpas gulēšanai, gaisa attīrīšanas iekārtas, alternatīva elektroapgāde un apkures sistēmas.
Ar garu gaiteni bunkurs bija savienots ar tagadējo Satiksmes ministrijas un uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” ēku. No tās svarīgie darbinieki varētu nokļūt patvertnē un turpināt koordinēt vilcienu kustību attālināti.
“Runa nav par kādiem izsmalcinātiem tālvadības veidiem, bet vienkāršiem telefona sakariem. Bija domāts, ka šādi atomuzbrukumi vai lielas citas kataklizmas neskars plašu teritoriju un līdz ar to Latvijā vai kaut kur Baltijā būs neskartas vietas un tad kustību varēs organizēt – šeit tās smadzenes un tur tad tie izpildmehānismi, tā tas bija paredzēts,” skaidroja VAS “Latvijas dzelzceļš” industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs.
Šobrīd bunkura vairs nav.
Tas likvidēts, jo tieši virs tā vērienīgā dzelzceļa projekta “Rail Baltica” ietvaros šeit plānots izbūvēt milzīgu satiksmes un sabiedriskā transporta centru.
“Mums nepieciešams šo telpu fiziski atbrīvot – autobusiem vajag daudz vietas, daudz cilvēkiem būs nepieciešams pārvietoties un tam vajag daudz vietas. Bunkurs diemžēl šeit ģeometriski nevarēja ietilpināties, tāpēc to nepieciešams demontēt,” sacīja SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” departamenta direktors Einārs Jaunzems.
Šobrīd līdz ar bunkura demontāžas darbiem Centrālās dzelzceļa stacijas teritorijā sāksies arī sliežu ceļu, peronu un jaunās stacijas ēkas būvniecības darbi. Tie risināsies līdz nākamā gada beigām.
“Mēs būvējam jaunu ielu zem dzelzceļa infrastruktūras – tā ir Elizabetes iela, kas šobrīd atduras dzelzceļa uzbērumā, pēc būvdarbu beigām tā šķērsos dzelzceļa uzbērumu. Tāpat šeit būs jaunais multimodālais sabiedriskā transporta mezgls, kur paredzēts, ka varētu pieturēt gan piepilsētu, gan starppilsētu autobusi, cilvēkiem atvieglojot nokļūšanu dzelzceļa stacijā, kā arī tiem, kas atbraukuši ar vilcienu, dodot iespēju braukt tālāk, kur viņiem dienas gaitās jānokļūst,” stāstīja Jaunzems.
Lielākais izaicinājums stacijas pārbūves procesā būs satiksmes organizēšana, jo nevienu brīdi nav plānots pārtraukt vilcienu kustību no Rīgas uz citām Latvijas pilsētām. Kad 2023. gada beigās tiks pabeigti darbi pie jaunajiem sliežu ceļiem Centrālās stacijas dienvidu pusē, būvniecība pārcelsies uz otru – Stacijas laukuma pusi.
