“Nepubliskot, neatvērt un nepētīt nedrīkst. To bija sen jāizdara. Bet vienalga ar nokavēšanos tas ir jāizdara. Atstāt arī nedrīkst. Tas pūs un pelēs, un visu laiku gandēs tautai asinis,” sacīja Zālīte.
Viņasprāt, VDK dokumenti ir jāpublicē. Taču arī diez vai var gaidīt, ka tā būs liela vērtība, panaceja un izlīgums.
“Un cietīs daudzi cilvēki netaisni. Bet tādās lielās kolīzijās tā notiek. Neko nevar darīt,” viņa piebilda.
KONTEKSTS:
Saeima jau 2014. gada maijā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc 2018.gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā.
Pētnieki lēmuši, ka VDK dokumenti būtu nododami Nacionālajam arhīvam, kur tie jebkuram būtu brīvi pieejami izpētei. Arī rosināts digitalizēt un publiskot čekas aģentu kartotēku tās oriģinālajā veidolā. Tomēr pirmajā ziņojuma variantā nav ietverti secinājumi par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās pētītajiem dokumentiem.
Jūnija sākumā pētnieki tiksies ar Saeimas deputātiem un dažādu ministriju pārstāvjiem, lai lemtu par VDK dokumentu publiskošanas kārtību.