“Latvijas sabiedrība nav iemācījusies ne atzīt, ne nožēlot savas kļūdas; visi domā, kā atkratīties no pagātnes un nebūt vainīgiem,” vērtēja Zandere, atzīstot, ka pati lielākā kļūda bijusi novilcināt lustrācijas procesu, līdz tas kļuvis par “karstu kartupeli, ko var viļāt turpu šurpu”.
Lai gan šobrīd Zandere nav aktīvi iestājusies par tā saukto “čekas maisu” atvēršanu, savulaik viņu ļoti interesējusi šī tēma, tādēļ viņa pat devusies uz Čehiju, lai izpētītu, ko lustrācija devusi čehu tautai. Dzejniece uzsvēra, ka sabiedrībai nebūtu jābaidās no nepatiesiem apvainojumiem, ko varētu radīt slepenās informācijas publiskošana, jo katru konkrēto gadījumu ir iespēja komentēt un pierādīt.
Zandere arī pieļāva, ka informācijas trūkums rada apjukumu tām paaudzēm, kas piedzimušas pēc neatkarības atgūšanas, jo jaunieši nemaz nespēj izprast notikumus pirms 1990. gada.
“Ir beidzamais brīdis sākt par to runāt, skaidrot un komentēt,” piebilda Zandere. Ziņots, ka jūlija beigās „čekas maisus” aicināja atvērt disidente Lidija Lasmane-Doroņina un vairāki viņas domubiedri. Politiķi pret šo aicinājumu izturējās vai nu piesardzīgi, vai arī atbalstoši. Tiesa, radošās inteliģences pārstāvji vēl 2014.gada septembrī atzina, ka bijušie čekas virsnieki nav gatavi runāt par padomju laikos notikušo.
