Nedzirdīgajiem

Rudens krāsu pasaule. Dokumentāla filma

Nedzirdīgajiem

Ielas garumā. Stopiņu novads

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Nemirsti dūmos»

Dūmu detektoru ieviešana: Kā atšķiras Latvijas un Igaunijas pieredze

Likums nosaka, ka no janvāra dūmu detektori mājokļos ir obligāti, un lēmums par to ir pieņemts aptuveni pirms trīs gadiem, toreiz piesaucot arī Igaunijas pozitīvo pieredzi. Taču atšķirībā no igauņiem Latvijas glābējiem nav resursu plašai sabiedrības informēšanai, nav arī paredzētas plašas un regulāras pārbaudes vai bezmaksas detektori un to uzstādīšana.  

ĪSUMĀ:

  • Ugunsgrēkos bojāgājušo skaits Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs.
  • VUGD regulāri uzsver: dūmu detektori var mainīt situāciju.
  • VUGD aptaujās noskaidrojis: dūmu detektori ir aptuveni 10% mājsaimniecību.
  • Dūmu detektorus kā obligātus līdz šim neprasīja arī īpašumu apdrošinātāji.
  • Igaunijā par dūmu detektoriem bija plaša informatīva kampaņa, mājas vizītes.
  • Igaunijā riska grupām piešķīra un uzstādīja bezmaksas dūmu detektorus.
  • Latvijā dūmu detektori plaši pieejami, cenas svārstās no 5 līdz 60 eiro.
  • VUGD atzīst: Pārbaudēm un informēšanai nav resursu.

Likums prasa, lai dūmu detektori dzīvokļos, kāpņu telpās un privātmājās būtu no nākamā gada 1. janvāra. Ugunsgrēkos bojāgājušo statistika šobrīd Latvijā ir biedējoša - pērn zaudētas 82 dzīvības, šogad jau 57. Tas ir četras reizes vairāk nekā, piemēram, Somijā. Latvijā 2017. gadā ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki, 2016. gadā - 95.

Ugunsdzēsēji uzsver - dūmu detektoru klātbūtne var daudz ko mainīt; arī tad, kad neviens nav mājās, ir dūmu detektori, kas par nelaimi ziņo attālināti. Bet ugunsdzēsēji socioloģiskās aptaujās secinājuši, ka šobrīd Latvijā dūmu detektori ir tikai aptuveni 10% mājsaimniecību.

Cilvēki par detektoriem zina, bet vai nu ir slinki, lai iegādātos, vai domā, ka viņiem tos nevajadzēs, vai arī uztraucas par telpas dizainu un neko lieku griestos urbt negrib.

Dūmu detektorus kā obligātus līdz šim nav prasījuši arī dzīvokļu apdrošinātāji. Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins atzina, ka apdrošinātāju pieeja praktiski vienmēr ir bijusi tāda - prasīt, lai cilvēks ievēro ugunsdrošības normatīvus tos, kuri ir spēkā.

Igaunijā informēja un konsultēja trīs gadus

Lemjot, ka dūmu detektori būs obligāti, atsaucās arī uz Igaunijas pieredzi. Igaunijā dūmu detektori obligāti kopš 2009. gada 1. jūlija.Statistika liecina, ka 2008. gadā Igaunijā ugunsgrēkos gāja bojā 89 cilvēki jeb 70 cilvēki uz vienu miljonu iedzīvotāju. Savukārt 2017. gadā dūmu detektori bija jau gandrīz 80% mājsaimniecību, bet bojāgājušo skaits bija 38 jeb 29 uz vienu miljonu iedzīvotāju.

Igaunijas Glābšanas pārvaldes Ārkārtas situāciju novēršanas nodaļas vadītājs Indreks Ints stāstīja, ka lēmums par dūmu detektoriem pieņemts 2008. gadā, bet bija pārejas posms. Un no 2006. gada glābēji sāka stāstīt sabiedrībai, ka šāda norma būs, bija mediju kampaņa divas reizes gadā.

Tāpat notika mājas vizītes, lai cilvēkus informētu un dotu padomus - sāka ar riska grupām, piemēram, vecākiem cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem. Riska grupām arī sāka piešķirt bezmaksas dūmu detektorus, kā arī tos uzstādīt. Bet jebkurš iedzīvotājs varēja lūgt padomu un ugunsdzēsēji apmeklēja mājsaimniecību un konsultēja.

Maksimālais sods Igaunijā par dūmu detektoru neesamību, piemēram, privātmājā ir 1200 eiro, un igauņi arī dodas kontroles reidos un pārbauda, vai cilvēki tos uzstāda, bet ar sodiem gan nesteidzas.

“Būtiski ir cilvēkiem izstāstīt, kāpēc viņiem nepieciešams dūmu detektors. Tāpat arī, apmeklējot viņus mājās, mūsu uzdevums ir noskaidrot, kur ir problēma, kāpēc viņi neuzstāda detektorus. Ir daudzi cilvēki, kuriem nepietiek līdzekļu, lai nopirktu dūmu detektoru, un tad mums jādomā, kā to risināt. Viens veids ir uzstādīt viņiem bezmaksas detektoru,” stāstīja Indreks Ints.

Latvijas veikalos plaša izvēle

Latvijā dūmu detektori plaši pieejami gan specializētajos ugunsdrošības veikalos, gan arī saimniecības preču veikalos, to cena ir  no aptuveni 5 līdz 60 eiro, atkarībā no detektoru funkcijām. Dārgākie modeļi, piemēram, var nodot brīdinošu signālu uz dzīvokļa iemītnieka mobilo telefonu.

Iekārta ir ļoti vienkārša pēc savas uzbūves, tā ir fotoelektronikas ierīce vai optiskā iekārta, kuras uzdevums ir ik dažām sekundēm testēt, vai telpā nav piedūmojuma, un, ja tas ir cilvēka veselībai bīstamā koncentrācijā, tad iekārta reaģē.

Detektoriem ir dažādas baterijas, dažiem tās jāmaina regulāri, dažiem retāk, ir tādi, kuri darbojas desmit gadus, bet pēc tam jāmaina kopā ar visu detektoru. Skaņas signāls dūmu detektoriem vienāds un skaļums 85 decibeli. Šādu skaņu grūti nepamanīt, grūti nesadzirdēt, daudzdzīvokļu mājā, visticamāk, to dzirdēs arī kaimiņi.

Dūmu detektors regulāri ir jātīra, jāpārbauda, vai nav beigusies baterija, uz brīdi ieslēdzot testa režīmu.

Tātad dzīvokļos ar augstākiem griestiem jāizdomā, kā pie tā regulāri var piekļūt.   

Dūmu detektoru uzstādīšana arī ir pavisam vienkārša: tos pie griestiem pieskrūvē vai pie tiem ar noturīgu līmlentu pielīmē magnētu, pie kura tad piestiprina detektoru. Tātad dārgs meistars ar zelta rokām nav nepieciešams.

Dūmu detektori arī netraucēs dzīvi, reaģējot uz katru sīkumu, ja vien dzīvoklī jūs nekurināt grilu.

Informēšanai un pārbaudēm VUGD nav resursu

Sods par dūmu detektora neesamību privātpersonām būs robežās no 30 eiro līdz 280 eiro. Tiesa, ugunsdzēsēji norāda, ka viņi neplāno iedzīvotājus traucēt un pārbaudīt katru mājokli, oficiālais formulējums ir  - “iespēju robežās tiks veikta arī dzīvojamā sektora apsekošana”.

Šādas iespējas gan nav plašas. Latvijas ugunsdzēsēji nebūs arī izsaucami uz mājām kā dūmu detektoru uzstādīšanas konsultanti, arī tam nav resursu.

Un iespējas ierobežotas esot arī iedzīvotāju informēšanā. Galvenais akcents ir uz skrejlapām, ko ugunsdzēsēji dala cilvēkiem, apmeklējot mājokļus un izlīmējot informatīvus plakātus kāpņu telpās. Tāpat arī apmeklē skolas, stāstot par ugunsdrošību.

Bet sociālajai kampaņai – aicināt cilvēkus ar dūmu detektoru uzstādīšanu parūpēties par savu drošību - radio un televīzijā naudas nav un nav arī plānota.

Raidījums norādīja, ka tajā pašā laikā Ceļu satiksmes drošības direkcija kampaņas rīko regulāri, vairākas reizes gadā, un, piemēram kampaņa  “Apstājies, pirms atslēdzies” izmaksāja aptuveni 70 000 eiro, “Izkāp no telefona” – arī aptuveni 70 000 eiro.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti